Saeima trešdien, 4.augustā, lems par Covid-19 infekcijas
izplatības pārvaldības likuma grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai
komisijās. Grozījumi paredz, ka pēc 1.oktobra darba devējam būtu tiesības
atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, šodien
lēma parlamenta Prezidijs.
Lai likumprojektu varētu oficiāli pieņemt, pēc
nodošanas komisijām tas vēl būtu jāskata vismaz divos vai arī trīs lasījumos.
Opozīcijas pārstāvji tikmēr gatavojas vākt 34 deputātu
parakstus, lai uz laiku apturētu šo likuma grozījumu izsludināšanu un mēģinātu
panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā,
parlaments 4.augustā arī lems par izvirzīto kandidātu Jāņa Sikšņa, Jāņa Eglīša
un Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par jaunizveidotās Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.
Jau vēstīts, ka Covid-19 likumprojekta autori
norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas
izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot
pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba
devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka
amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un
jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi
ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19
sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas
paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas
nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī
persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar
epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts
paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez
Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši
iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību
izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs
aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19
sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz
vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet
ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot
pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas
atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav
sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja
to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana
rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta
iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas
apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību
visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek
saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā),
tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts
drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem
jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu
sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma
saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz
tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats
attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja
sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir
veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš
valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija
ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to
nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts
punkts, ka personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta
kompensācija.
Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus
ar vieglu sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli
pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no
Covid-19 ar vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai
zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu pienākums.
Gala lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.
Foto: no arhīva
