– Kur šogad līgojāt?
Kā
parasti Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā savā dārziņā. 24.
jūnijā ir dzimusi mūsu vecākā meita, tādēļ iznāk gan līgošana, gan
dzimšanas dienas svinības. Sabrauca radi, draugi.
– Kā sākāt darboties politikā?
Astoņdesmitajos
gados mani ievēlēja par Ceraukstes ciema deputātu. Taču droši vien tā
vēl nav uzskatāma par darbošanos politikā. Padomju laikā veidotās
vietējās padomes bija lielas, sanāca dažas reizes gadā un faktiski jau
neko nelēma. Man politiskajā darbībā būtisks ir 1997. gads. Tuvojoties
pašvaldību vēlēšanām, mani uzrunāja ļaudis ģimenes jaunajā dzīvesvietā –
Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā. Tā ir sievas dzimtā puse.
Vēl aizvien tur dzīvojam. Tolaik es tur arī strādāju – biju sporta
skolotājs Uzvaras vidusskolā. Piekritu balotēties, un iznāca tā, ka mani
ievēlēja ne tikai par deputātu, bet arī par pagasta padomes
priekšsēdētāju. Šajā amatā nostrādāju līdz teritoriālajai reformai 2009.
gadā.
– Par teritoriālo reformu esat izteicies visai skeptiski, taču jūsu politiskajā karjerā šī reforma radīja izaugsmi.
Manuprāt,
109 Latvijas novadi izveidojušies ļoti atšķirīgi. Piemēram, ir
Baltinavas novads ar 1800 iedzīvotājiem un Ogres novads ar vairāk nekā
36 tūkstošiem. Liela vai maza katra pašvaldība rūpējas par saviem
cilvēkiem, un neba mazā rūpējas sliktāk par lielo. Taču novadu
veidošanās principus nesaprotu vēl līdz šim. Daļa no toreizējā Bauskas
rajona pašvaldību vadītājiem tolaik vairākkārt braucām uz VARAM un
prezentējām savas domas. Diemžēl mūs tur neņēma vērā. Kad 2009. gadā
izveidoja arī Bauskas novadu, jaunajā domē trīs vietas (no 17 – red.)
ieguva Pilsoniskā savienība, kurā darbojos kopā ar domubiedriem. Viņi
mani izvirzīja, un dome ievēlēja par priekšsēdētāju.
– Šķiet, jūsu
politiskās ugunskristības plašākā mērogā bija iedzīvotāju protesti pret
Bauskas slimnīcas slēgšanu 2009. gadā. Toreiz, bloķējot satiksmi uz
automaģistrāles A7, Bauskā uz Mēmeles tilta sapulcējās vairāki simti
protestētāju.
Pašvaldību vēlēšanas bija jūnijā, bet jau 31. augustā
notika stihiskā protesta akcija uz Mēmeles tilta. Būdams Bauskas novada
domes priekšsēdētājs, toreiz visu dienu pavadīju kopā ar saviem
cilvēkiem. No Rīgas ieradās policijas specvienības, kas mēģināja
izkliedēt iedzīvotājus, un daļēji tas viņiem izdevās. Tolaik arī
slimnīcas vadība un pašvaldība cīnījās pret tās slēgšanu. Pats trīs
reizes braucu uz Rīgu, bet diemžēl nekas netika mainīts. Joprojām
uzskatu, ka ne tikai Bauskas novada iedzīvotāju, bet arī intensīvās A7
automaģistrāles dēļ slimnīcai vajadzēja palikt ar intensīvās terapijas,
ķirurģijas un dzemdību nodaļu, kā tas bija līdz tam.
Foto: Maksims Šaldajevs. Visu interviju lasiet
ceturtdienas, 30. jūnija, «Zemgales Ziņās»
