Autotransporta direkcija (ATD) turpinās reģionālā sabiedriskā transporta
tīkla optimizēšanu, veiks sabiedriskā transporta iepirkumu 2021.-2030.gadam un
pārņems autoostu reģistrāciju, aģentūrai LETA stāstīja direkcijas valdes priekšsēdētājs
Kristiāns Godiņš.
“ATD regulāri pārskata un pilnveido sabiedriskā transporta reģionālo
maršrutu tīklu. Ņemot vērā pasažieru pieprasījumu, autobusu reisi tiek gan
atklāti, gan slēgti, tomēr kopējais maršrutu tīkla apjoms pēdējo piecu gadu
laikā praktiski nav mainījies. Tajā pašā laikā autobusos pārvadāto pasažieru
skaits ik gadu samazinās par aptuveni pieciem procentiem. 2018.gadā, salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, pasažieru skaits pirmo reizi ir palicis nemainīgs un otrā
gada pusē pat nedaudz palielinājās,” skaidroja K. Godiņš.
Kopumā 2018.gada 11 mēnešos vērojams pārvadāto pasažieru skaita pieaugums
par diviem procentiem, attiecīgi vilcienu pārvadājumos pieaugums ir 4,7 procenti,
bet autobusu pārvadājumos – 0,8 procenti.
“Tomēr pasažieru skaita dinamika ilgtermiņā rāda, ka tas ir pastāvīgi
samazinājies, kā rezultātā krītas arī ieņēmumi, bet nepieciešamo dotāciju
apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt.
Turklāt izdevumi palielinās katru gadu, jo regulāri aug degvielas cenas,
transportlīdzekļu apdrošināšanas maksa, atalgojums un citas izdevumu pozīcijas.
Piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams, un
pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas
bija pirms dažiem gadiem, tāpēc ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu
izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana,”
skaidroja K.Godiņš.
Viņš pauda, ka ATD 2018.gada sākumā sagatavoja priekšlikumus par
maršrutiem, kuros varētu samazināt reisu skaitu, un tie tika iesniegti
plānošanas reģioniem izvērtēšanai. Gatavojot priekšlikumus, vispirms tika
vērtēta iespēja samazināt autobusu reisu skaitu tajos maršrutos, kas ved
paralēli vilcienam.
Uzmanība tika pievērsta arī tiem maršrutiem, kuros reisu skaits ir liels,
bet praktiski neviens no tiem nav pilnībā piepildīts. Tāpat tika ņemti vērā
vairāki būtiski faktori – pārvietošanās alternatīvas, kādas iedzīvotājiem
pastāvēs, ja tiktu veiktas izmaiņas kādā konkrētā reisā; vai maršruts ir
pielāgots skolēnu vajadzībām; pārvadāto pasažieru skaits katrā reisā; valsts
budžeta īpatsvars reisa uzturēšanai un tamlīdzīgi.
Līdz šim ATD veikusi izmaiņas 104 reģionālajos maršrutos, un kopumā veiktie
grozījumi samazinājuši nobraukumu par gandrīz 1,4 miljoniem kilometru gadā.
“Ierosinājumi, ko līdz šim esam saņēmuši no plānošanas reģioniem, aptver
aptuveni vienu ceturto daļu no tā apjoma, kas reģioniem tika iesniegti, tādēļ
arī 2019.gadā maršrutu tīkla optimizēšana saglabājas par vienu no lielākajiem
izaicinājumiem,” skaidroja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs,
piebilstot, ka arī Sabiedriskā transporta padome piekrīt, ka reģionālais
maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to esošajā apjomā piešķirto
finanšu resursu ietvaros nav iespējams.
Viņš arī norādīja, ka 2018.gadā tika panākta vienošanās, ka plānošanas
reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs savus priekšlikumus attiecībā uz maršrutu
tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos ir un varētu tikt veikti,
notiks pakāpeniski.
“Sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme ikvienas sabiedrības
ikdienas aktivitātēs un tautsaimniecībā kopumā. Pieejami un kvalitatīvi
sabiedriskā transporta pakalpojumi spēj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un
vairot ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus. Tādēļ ir būtiski nodrošināt
vienlīdz augsta līmeņa sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā, kā arī
noteikt vienotus reģionālā sabiedriskā transporta organizēšanas pamatprincipus,
kvalitātes un drošības prasības, kas būtu saistošas visiem pārvadātājiem,”
pauda K.Godiņš.
Domājot par iedzīvotāju mobilitātes iespējām, vienlīdz svarīgi ir arī
nodrošināt sabiedriskā transporta savstarpēju savienojamību, maršrutu un reisu
izpildes laiku saskaņotību. Tiecoties izveidot Latvijas situācijai un
apstākļiem optimālu reģionālo sabiedriskā transporta sistēmu, direkcija ir
izstrādājusi Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021.-2030.gadam
projektu, kurā ir definēti sabiedriskā transporta sistēmas nākamajiem desmit
gadiem izveides pamatprincipi, pakalpojumu kvalitātes prasības un citi
jautājumi.
“Janvārī minēto koncepciju ir plānots izskatīt Sabiedriskā transporta
padomes sēdē, savukārt martā paredzēta sanāksme, kurā būs iespēja piedalīties
potenciālajiem pretendentiem, lai pārrunātu sabiedriskā transporta iepirkuma
vērtēšanas kritērijus. Maijā plānots izsludināt sabiedriskā transporta
iepirkumu, bet līgumu slēgšana iecerēta gada nogalē, lai iepirkuma uzvarētājiem
līdz 2021.gadam būtu laiks sagatavoties pilnvērtīgai darba uzsākšanai,”
stāstīja K.Godiņš.
Iepriekš Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika atbalstīts ATD
priekšlikums sadalīt visu reģionālo autobusu maršrutu tīklu 17 daļās jeb lotēs.
Padome lēma, ka nobīde var būt divu maršrutu tīkla daļu ietvaros, un tas
nozīmē, ka maksimālais to skaits var sasniegt 19.
Godiņš pastāstīja, ka pašreiz būtiska ir arī autoostu reģistrācija un
darbības uzraudzība valstī. Latvijā darbojas 35 autoostas, un to sniegto
pakalpojumu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Autoostu būvju un teritoriju apmēri
pārsvarā ir izveidojušies vēsturiski, kā arī šobrīd to tehniskais stāvoklis ir
ļoti dažāds.
“Tā rezultātā ir situācijas, kad mazs reisu un pasažieru skaits tiek
apkalpots nevajadzīgi lielā būvē vai teritorijā, tādējādi tiek radītas lielas
izmaksas. Lai būtu nodrošināti vienlīdz augsta līmeņa kvalitātes pakalpojumi
autoostās, tiktu ņemta vērā to noslodze un apkalpoto reisu skaits, kā arī tiktu
definēti autoostu pakalpojumu maksas noteikšanas principi, Satiksmes ministrija
ir izstrādājusi Autoostu noteikumu projektu. Šis projekts paredz, ka ATD
nākamajā gadā pārņems autoostu reģistrācijas funkciju un veiks to darbības
uzraudzību,” stāstīja K.Godiņš.
Noteikumu projekts paredz, ka autoostu reģistrē un tās reģistrāciju aptur
vai anulē Autotransporta direkcija. Brīdī, kad noteikumi stāsies spēkā,
autoostas īpašniekam vai valdītājam trīs mēnešu laikā būs jāveic autoostas
pārreģistrēšana. ATD autoostai piešķirs nosaukumu, reģistrācijas numuru, kā arī
kategoriju atbilstoši autoostas reģionālajam izvietojumam, plānotajam apkalpoto
reisu skaitam gadā un vidēji mēnesī apkalpoto pasažieru skaitam.
“Papildus tam var minēt, ka jau šobrīd vairākās pieturvietās notiek
lielāka pasažieru apmaiņa nekā dažās autoostās. Tāpēc, domājot par autoostu
tīkla saglabāšanu, ir jāņem vērā objektīvi un racionāli argumenti to
uzturēšanai. Būtiski ir nodrošināt to, ka valsts kompensē tās izmaksas, kas
veidojas, lai izpildītu pasūtītāja jeb valsts dotos uzdevumus sabiedriskā
transporta pārvadātājiem,” skaidroja direkcijas valdes priekšsēdētājs.
Savukārt, lai padarītu sabiedriskā transporta pakalpojumus pievilcīgākus un
pasažieriem ērtāk lietojamus, 2018.gadā tika sākts darbs pie vienota dizaina
kustības sarakstu pieturvietu plākšņu projekta. Tā ietvaros trīs gadu laikā
visā valstī pakāpeniski plānots uzstādīt 16 000 plāksnes.
Šobrīd ir izstrādāti nepieciešamie
grozījumi Ministra kabineta noteikumos, kā arī notiek darbs pie iepirkuma
dokumentācijas sagatavošanas. Šogad paredzēts uzstādīt jaunā dizaina kustības
sarakstu plāksnes 1000 reģionālajās pieturvietās, pauda K.Godiņš.
Foto: no arhīva
