Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja visas skolas samest
vienā maisā un nefinansēt skolas, kurās būtu mazāk par noteikto skolēnu skaitu
mūs ved atpakaļ uz sociālismu, aģentūrai LETA norādīja uzņēmēja, pedagoģijas
doktore Zane Ozola.
Viņa uzsvēra, ka ministrijas virzītais likumprojekts
neļaus pastāvēt nevienai skolai, kas mazāka par IZM iedomāto skaitli, tādā
veidā pilnībā iznīcinot jēdzienu “mazā skola”, pie viena atbrīvojot
valsti no visām privātskolām. “Ideja ir absurda – piemēram, tādā novadā kā
Vecpiebalga, šādā gadījumā, nebūtu nevienas skolas,” pauda Ozola.
Viņasprāt, ar šīs idejas realizāciju Latvijas lauki
atkal pārvērstos par kolhoziem.
Uzņēmēja stāstīja, ka pati pirms 25 gadiem atvēra
latviešu privātskolu, jo vēlējās veidot jauna tipa skolu, kurā elastīgi
ieviestu jaunas mācību metodes un veidotu cita tipa attiecības starp skolu un
ģimeni. Viņa minēja, ka ir pieradusi pie ministrijas retorikas, spriežot par
pedagogu algu paaugstināšanu – nogriezt naudu privātskolām, taču Ozola uzsvēra,
ka ministrija nedomā par to, ka maksājums būs jāveic vecākiem, kā rezultātā tas
būs par grūtu un privātskolas beigs pastāvēt.
Tāpat Ozola stāstīja, ka pēdējā laikā ir izveidotas
vairākas skolas gan Rīgā, gan reģionos, kuras dibinājuši vecāki. Viņai šķiet
pašsaprotami, ka vecāki ir izvēlējušies privātskolu tikai tāpēc, ka viņi vēlas
alternatīvu pedagoģiju. “Privātskolas bieži meklē tās ģimenes, kur bērniem
ir kādas problēmas un nepieciešama saudzējošāka vide. Ļoti daudzas privātskolas
realizē iekļaujošo izglītību, bet jāsaprot, ka iekļaušanu var realizēt tikai
tad, ja skolā mācās dažādi bērni,” norādīja uzņēmēja.
“Manuprāt, izglītības un zinātnes ministre Ilga
Šuplinska (JKP) ir apzināti maldinājusi Jauno konservatīvo partiju un
vēlētājus, jo visas darbības liecina, ka viņa nepārstāv konservatīvās
vērtības,” pauda Ozola.
Kā ziņots, IZM līdz ar novadu reformu rosina noteikt
minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi
grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši
administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo
izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību,
valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo
skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo
programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos
gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai
nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu
tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā
iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot
administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka
izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku
Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo
skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt
kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās
izglītības pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām
prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai
no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes
kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts
finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības
pakāpē piemērotu no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē – no
2022.gada 1.septembra.
Foto: no arhīva
