Uzsāk vēstures liecību krājumu metodisku sakārtošanu

Šajā janvārī projekta ietvaros vairākās Latvijas pašvaldībās ir uzsākts darbs pie vēstures liecību krājumu metodiskas sakārtošanas, informē biedrība “Lauku partnerība “Lielupe””.

Jelgavas novadā darbi norisināsies Līvbērzes pagasta Kultūras namā, kur darbosies Irisa Eidaka, bet Dobeles novadā – Bukaišu pagasta Tautas namā, kur rosās biedrība “Skaties tālāk”. Tāpat projektā piedalās Bauskas un Augšdaugavas novads.

“Lauku partnerībā “Lielupe”” norāda, ka šo vēstures liecību krājumu loma ir kļūt par paraugvietām savos novados, kur interesenti, entuziasti un pašvaldības speciālisti varēs smelties pieredzi, kā dokumentēt un sakārtot vēstures liecības. Tas ļaus nodrošināt to, ka, mainoties darbiniekiem, netiks pārtraukta vēstures liecību pārmantojamība. Katram nākamajam krājuma pārzinim būs skaidrs pārskats par krājuma saturu un iespēja turpināt iesākto darbu.

Tieši uzskaites trūkums un neatbilstoša liecību glabāšana tika identificēta kā viena no būtiskākajām problēmām, kuru risināšana iekļauta sadarbības projektā.

Lai gada laikā uzlabotu lauku pagastu novadpētniecības krājumu uzskaiti, darbu īstenošanā tiek iesaistīti divi eksperti, kuri palīdzēs krājumu atbildīgajiem noteikt svarīgākos veicamos darbus un izstrādāt rīcības plānu turpmākajam gadam.

Novadpētniecības krājumos Jelgavas, Bauskas un Dobeles novadā darbus vadīs projekta eksperts Dāvis Beitlers. “Tā kā krājumu kārtošana, kādu esam ievadījuši, ir ilgtermiņa process, tad, manuprāt, projekta laikā pats galvenais ir šo lietu vispār iesākt – katrā no krājuma vietām kopumā apzināt jeb aptvert tās bagātības, kas daudzu gadu laikā tur saplūdušas, un iedibināt racionālu un labā praksē pamatotu sistēmu jeb veidu, kā šos priekšmetus turpmāk aprūpēt gan fiziski, nodrošinot tiem atbilstošus glabāšanas apstākļus, gan arī likumiski, cenšoties novērst to iespējamo izklīšanu nākotnē,” teic eksperts.

Viņš uzsver, ka netrūkst tādu gadījumu, kad krājumiem trūcis likumiskas piederības un uzticamas aizsardzības, kā dēļ, mainoties par to atbildīgajām personām, daudzas kultūrvēsturiskas vērtības tikušas izvazātas vai neglājami sabojātas, novietojot tās nepiemērotos glabāšanas apstākļos: “Un šeit mēs nerunājam tikai par kaut kādiem “veciem” vai juku laikiem, neoficiāliem vākumiem vai dažiem priekšmetiem, bet gan, piemēram, arī par gluži nesen vieglprātīgi iztukšotām trim pašvaldībai pakļautas iestādes telpām, pilnām ar materiāliem, kas varēja veidot konkrētā pagasta tālākas izziņas mugurkaulu, bet kuru vienkārši, izskatās, vairs nav.”

Atbildot uz jautājumu par to, kādi būs pirmie veicamie darbi, D. Beitlers atbild, ka vispirms vajadzētu aptvert fizisko telpu, kurā materiāli tiks izvietoti pēc jaunās sistēmas. Tāpat vajadzēs izstrādāt loģisku un ērtu materiālu fiziskā novietojuma un meklēšanas sistēmu, kā arī pamazām sākt priekšmetu klasifikāciju. “Cik tālu šajā ceļā katrs būs ticis līdz projekta beigām, rādīs laiks, taču galvenais, manuprāt, ir kvalitāte un izpratnes veidošanās. Mēs, projekta eksperti, saziņā ar Lauku partnerību “Lielupe”, krājumu glabātājiem un pašvaldībām lūkosim, cik iespējams, sagādāt krājumiem nepieciešamo inventāru, lai priekšmetus būtu iespējams saudzīgi iepakot un glabāt,” skaidro Beitlers. Viņš pauž cerību, ka paveiktais iedvesmos līdzīgām norisēm arī citviet.

“Mūsu mērķis nav katru novadpētniecības krājumu padarīt par muzeju un katru krājuma darbinieku – par muzejnieku, tāpēc lūkosim salāgot to, kas tiktu sagaidīts no oficiāla muzeja, ar reālajām iespējām un darbinieku noslogotību arī citos pienākumos,” norāda eksperts.

Projektu “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana” īsteno biedrības “Lauku partnerība “Lielupe””, “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un “Partnerība “Kaimiņi””.