Labklājības ministrija (LM) turpinās konstruktīvu sadarbību ar ģimenes atbalsta centru “Lejasstrazdi”, lai kopīgi atrastu risinājumus konstatēto nepilnību novēršanai un pakalpojumu kvalitātes celšanai, aģentūru LETA informēja LM.
Šodien labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) ticies ar tiesībsardzi Karinu Palkovu, lai apspriestu aktuālas labklājības jomas problēmas.
Komentējot situāciju centrā “Lejasstrazdi”, Uzulnieks atkārtoti uzsvēris, ka LM mērķis nav institūciju slēgšana vai pakalpojumu sniegšanas izbeigšana, bet gan to kvalitātes uzlabošana un sistemātisks atbalsts tiem, kas ikdienā rūpējas par sabiedrības visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem – bērniem, kuriem nepieciešama ārpusģimenes aprūpe un īpaša uzmanība.
Ministrija šobrīd strādājot pie iegūtās informācijas izskatīšanas un secinājumu izstrādes, ko pēc tam plānots pārrunāt ar pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju, kas ir primāri atbildīgie par to, lai pašvaldībā būtu pieejami pakalpojumi īpaši ievainojamām sabiedrības grupām.
Uzulnieks tikšanās laikā uzsvēris tiesībsarga būtisko loma bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, tostarp izvērtējot, kā pašvaldībās tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe bērniem.
LM norāda, ka Tiesībsarga biroja kā neatkarīga uzrauga darbība ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu un novērstu sistemātiskas nepilnības. LM atbalsta tiesībsardzes publiski pausto ieceri iepazīties ar katru institucionālās aprūpes pakalpojuma sniedzēju un uzskata, ka šī iniciatīva sniegs vērtīgu iespēju pilnveidot bērnu aprūpes sistēmu, balstoties profesionālā un neatkarīgā atgriezeniskajā saitē.
Uzulnieks paudis, ka katram bērnam ir vajadzīga ģimene, drošība un cilvēki, kas viņu patiesi atbalsta. Arī tiem bērniem, kuri nonākuši ārpusģimenes aprūpē, ir tiesības justies piederīgiem un mīlētiem, sacījis ministrs.
“Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šī aprūpe būtu ne tikai kvalitatīva, bet arī cilvēcīga, kā arī pietuvināta ģimenei un bērna vajadzībām,” norādījis Uzulnieks.
Viņa ieskatā, Tiesībsarga biroja iesaiste un sadarbība ar LM palīdz veidot sistēmu, kurā bērna un ģimenes labklājība ir pirmajā vietā, un tikai kopā – ar valsti, pašvaldību un sabiedrību – var panākt, lai katram bērnam Latvijā būtu iespēja piedzīvot māju siltumu un drošības sajūtu.
Ministrs sarunā arī uzsvēris, ka Tiesībsarga biroja regulārie tematiskie ziņojumi par ārpusģimenes aprūpi, novērtējot, vai pašvaldību nodrošinātā ārpusģimenes aprūpe atbilst bērna labāko interešu principam un analizējot gan bērnu pieredzi, gan pašvaldību darbu, kā arī sniedzot valdībai konkrētus priekšlikumus uzlabojumiem, būtiski stiprinātu pašvaldību atbildību rūpēties par savā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Ministrs arī akcentējis bērnu balss nozīmi, nodrošinot, ka bērni, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē, var droši izteikt viedokli un tikt uzklausīti neatkarīgā procesā.
Tāpat, stiprinot Tiesībsarga biroja sadarbību ar pašvaldībām, apsverama preventīvu rekomendāciju sniegšana, tostarp izvērtējot, kā pašvaldības praksē īsteno bērnu tiesību aizsardzību un nodrošina atbalstu ģimenēm.
Savukārt Palkova sacījusi, ka stabila valsts nākotne iespējama vien tad, kad bērni jūtas droši. Bērnu tiesību nodrošināšana ir robeža, kuru nedrīkst pārkāpt vienaldzība, neviena sistēma, iestāde, amatpersona vai līdzcilvēks.
Viņa arī norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nepārprotami nostiprināts princips, ka bērna labākās intereses ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa, un valsts pienākums ir aizsargāt ikvienu bērnu ne tikai normatīvo aktu līmenī, bet arī faktiski.
“Tāpēc manas rūpes nav par to, kas izskatās labi uz papīra, bet par to, lai bērns jūtas droši savās mājās, skolā un sabiedrībā,” atzīmējusi tiesībsardze.
Kā vēstīts, pēdējā šī gada 16. oktobra pārbaudē ģimenes atbalsta centrā “Lejasstrazdi” konstatēts, ka ir veiktas izmaiņas centra struktūrā, ir nepieciešams pārskatīt un aktualizēt centra darbības un pakalpojumu sniegšanas principus, tostarp veicināt darbinieku izpratni par veselības aprūpes nodrošināšanu iestādē un panākt efektīvu darbinieku rīcību ārkārtas situācijās.
“Vienlaikus jāņem vērā, ka pakalpojuma sniedzēji saskaras ar daudzām grūtībām,” atzīmē LM. Valstī trūkst specializētu pakalpojumu bērniem individuālo vajadzību nodrošināšanā, tostarp mentālās veselības jomā, norāda ministrija.
Ministrijā uzsver, ka speciālisti, kuri ikdienā nodrošina sociālos pakalpojumus visā Latvijā, ir pelnījuši ne tikai profesionālu atzinību, bet arī stabilu atbalstu no valsts un pašvaldību puses.
LM uzsver, ka tai ir ļoti svarīgi, lai šie speciālisti turpinātu strādāt sociālajā jomā, nevis to pamestu. Tāpat LM apzinās, ka kvalificētu darbinieku piesaiste un noturēšana ir arvien lielāks izaicinājums, tāpēc aktīvi tiek strādāts pie metodiskā atbalsta sniegšanas, resursu piesaistes un sadarbības stiprināšanas ar pašvaldībām.
Tiesībsardze Karina Palkova TV3 raidījumā “900 sekundes” paudusi viedokli, ka šajā iestādē problēmas ir “saknē”. Viņa atzina, ka viņu mulsina fakts, ka pēc tik daudzām vizītēm aizvien ir problēmas.
“Man gribas, lai Labklājības ministrija tomēr tam pievēršas. Tas nav normāli, ka divus gadus mēs braucam, risinām un iesakām,” viņa pauda, neizslēdzot vēršanos tiesā, ja tuvākajā laikā nesekos konkrēti soļi situācijas risināšanai.
“Es ļoti gribētu, lai līdz Ziemassvētkiem pieliekam punktu šim jautājumam,” viņa teica.
Jau vēstīts, ka Palkova, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību eksperti, kā arī LM un Bērnu aizsardzības centra (LM) pārstāvji 16. oktobrī veica pārbaudes vizītē Dobeles novada ģimenes atbalsta centrā “Lejasstrazdi”, kur atkal atklāja vairākus pārkāpumus, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga birojā.
Vizītē tika konstatēts, ka vairāki centra bērni regulāri neapmeklē skolu, darbinieki nezina ne to, kas ir viņu vadība, ne arī to, kā rīkoties, ja bērnam ir acīmredzamas veselības problēmas.
Savukārt bērna likumiskā pārstāve, kas ir Dobeles sociālā dienesta vadītāja, nebija sazvanāma. Šī brīža centra vadītājas pienākumus pilda Dobeles novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece.
