Valsts
augu aizsardzības dienests (VAAD) sācis informatīvo kampaņu „Misija Agronoms”,
kuras laikā informēs par augu aizsardzību un augu aizsardzības līdzekļu
pamatotu un atbildīgu lietošanu, kā arī veicinās izpratni par integrētās
saimniekošanas metodēm un ilgtspējīgu lauksaimniecību, informē kampaņas
rīkotāji.
Atklājot
kampaņu, 7. maijā notika diskusija, kurā nozares eksperti un agronomi dalījās
ar savu pieredzi par kultūraugu integrēto audzēšanu, augu aizsardzības līdzekļu
lietošanu un labāko praksi lauksaimniecībā.
“Latvijas
lauksaimniecības sektors ir spēcīgs – mēs spējam saražot gan vietējam
patēriņam, gan eksportam, bet līdz ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienības
mērķiem un citiem faktoriem ar katru gadu palielinās sabiedrības bažas, kā šī
saimnieciskā darbība ietekmē apkārtējo vidi un pārtiku. Dažādi aizspriedumi un
bažas rodas no nezināšanas un komunikācijas trūkuma, tādēļ ar šo kampaņu
vēlamies veicināt diskusiju par to, kā strādā Latvijas lauksaimnieki, skaidrot
augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas nepieciešamību un kāda ir VAAD loma
šajā procesā. Pēdējo 10 gadu laikā modernās tehnoloģijas un lauksaimnieku
zināšanu bāze ir fenomenāli attīstījusies. Sabiedrībai bieži vien nav redzams
ieguldītais darbs – viss, kas notiek no augsnes sagatavošanas, sējas darbiem
līdz pat ražas novākšanai. Tādēļ kampaņas gaitā stāstīsim arī par labās prakses
piemēriem,” informē VAAD direktors Vents Ezers.
Sākot
kampaņu, VAAD organizēja aptauju tīmekļvietnē visidati.lv, lai noskaidrotu
kopējās zināšanas un izpratni par AAL lietošanu. 55% respondentu atbildējuši,
ka kvalitatīvas pārtikas audzēšanai ir nepieciešama AAL lietošana (55% piekrīt
pilnībā, 26% tam piekrīt daļēji).
Savukārt,
vērtējot efektīvākās augu aizsardzības metodes, 27% aptaujāto atzīst, ka labākā
ir ķīmisko AAL un alternatīvo metožu kombinācija. Paturot prātā šos un citus
aptaujas datus, kampaņas mērķis ir veidot dialogu starp dažādām sabiedrības
grupām, stāstīt par ilgtspējīgu saimniekošanu un veidot tādas savstarpējās
attiecības, kas balstās uz zināšanām un uzticību.
Diskusijas laikā zemnieku saimniecības “Bračas” agronome Elīza
Ilze Malceniece skaidroja, ka katru gadu nākas saskarties ar kaitēkļiem un
slimībām: “Mūsu saimniecībā audzējam 15 dažādus kultūraugus, un katram no tiem
ir citas slimības un kaitēkļi. Agronomam jāpārvalda liela zināšanu bāze, lai
saprastu gan šo kultūraugu bioloģiju un attīstību, gan arī slimību ierosinātāju
un kaitēkļu attīstību un dzīves ciklu. Piedzīvotas situācijas, kad kaitīgo
organismu ietekme radījusi pat 70% ražas zudumu. AAL lietošana ir finansiāli
dārga, tādēļ bez vajadzības smidzināšana netiek veikta. Manuprāt, svarīgi veikt
dažādus profilaktiskos pasākumus – atbilstoši kultūrauga prasībām izvēlēties
lauku, pareizi izvēlēties šķirnes, īpaši dārzeņiem, taču visi augu aizsardzības
pasākumi ir vienlīdz svarīgi. Strādāt pēc integrētās augu aizsardzības
principiem ir ekonomiski izdevīgāk.”
Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” pētniece Dr.sc.soc. Anda
Ādamsone-Fiskoviča diskusijas gaitā norādīja uz vairākiem zinātniskā institūta
veiktajos pētījumos identificētajiem faktoriem Latvijas iedzīvotāju pārtikas
izvēlē, starp kuriem svarīgu lomu ieņem produktu cena, bet vienlaicīgi arvien
pieaugoša nozīme ir produkta veselīgumam un tā ražošanas veidam. “Dažādi ar
pārtiku saistīti jautājumi ir gana izplatīts bažu iemesls sabiedrībā – jo īpaši
attiecībā uz pārtikas ietekmi uz veselību saistībā ar iespējamo pesticīdu
klātbūtni produktos, dažādu pārtikas piedevu izmantošanu un citiem ar pārtikas
ražošanu saistītiem aspektiem.
Arī “Eirobarometra” 2020. gada pētījums parāda, ka iedzīvotāji no
lauksaimniekiem sagaida drošu, veselīgu un kvalitatīvu pārtiku. Vienlaicīgi šīs
sabiedrības gaidas nākas salāgot ar izpratni par lauksaimniecību kā ekonomisku
praksi, kurai jānes peļņa un kas nosaka saimniecību dzīvotspēju. Valsts
politikas veidotāju un lauksaimnieku izaicinājums ir rast iespējas vienlaikus
nodrošināt gan šos videi draudzīgas saimniekošanas sniegtos ieguvumus veselībai
un dabai, gan lauksaimniecības konkurētspējas potenciālu. Tā noteikti nav
neiespējamā misija,” saka Anda Ādamsone-Fiskoviča. Socioloģe arī norāda, ka
šajā kampaņā būtu svarīgi ne tikai ar plašākas informācijas sniegšanu tiekties
ko mainīt patērētāju priekšstatos, bet domāt arī par nepieciešamajām izmaiņām
pastāvošajās ražošanas praksēs, lai tās vērstu ilgtspējas virzienā.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora
vietniece, Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa
apstiprināja, ka izaicinājumi tiešām ir – gan sabiedrības gaidas, gan ES
izvirzītie “zaļā kursa” mērķi. Viens no tiem ir samazināt AAL lietošanu un
risku par 50%. Viņa informēja, ka pašlaik Zemkopības ministrijā notiek
intensīvs darbs, lai noteiktu konkrēti Latvijai sasniedzamos mērķus. “Mums
visiem kopā jāsaprot, ka jebkuru mērķu sasniegšanai un nosacījumu ievērošanai ir
nepieciešams laiks un sabiedrības izpratne. Lai mazinātu AAL lietošanas radīto
risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ir izstrādāts Latvijas rīcības
plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Tas nosaka
konkrētas rīcības un pasākumus profesionālo AAL lietotāju, pārdevēju un
konsultantu apmācībai, AAL tirgus uzraudzībai un sabiedrības informēšanai,”
skaidro Iveta Ozoliņa.
Līdz
ar kampaņas atklāšanu ikvienam pieejama tīmekļvietne www.misijaagronoms.lv, kurā
kampaņas laikā tiks izvietoti informatīvie materiāli, video, infografikas un
biežāk uzdotie jautājumi par AAL.
Atklāšanas
diskusijā piedalījās:
Zemkopības
ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece, Lauksaimniecības
resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa;
Valsts
augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers;
Valsts
augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības
daļas vadītāja Anitra Lestlande;
Zemnieku
saimniecības “Bračas” agronome Elīza Ilze Malceniece;
Nodibinājuma
“Baltic Studies Centre” pētniece Anda Ādamsone-Fiskoviča.
Atklāšanas
pasākuma un diskusijas ierakstu var atrast VAAD YouTube un Facebook
kanālos.
Foto: publicitātes
