Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta
parakstu vākšana, lai daļa azartspēļu un akcīzes nodokļu tiktu ieskaitīta
pašvaldību budžetos, kas esot nepieciešams, lai pašvaldībām būtu
“pietiekams finansējums atkarību prevencijas programmu īstenošanai”.
Parakstu vākšanu sākusi biedrība “Esi
brīvs!”. Organizācija vēlas, lai azartspēļu nodoklis un akcīzes nodoklis
tiktu ieskaitīti ne tikai valsts pamatbudžetā, bet arī tās pašvaldības budžetā,
kuras teritorijā tiek organizēta azartspēles vai izsoles, tirgots alkohols un
tabakas izstrādājumi, tādējādi novirzot pašvaldībām pietiekamu finansējumu
alkohola, azartspēļu un citu atkarību prevencijas programmu īstenošanai un
atkarību radīto seku novēršanai.
Idejas autori piedāvā grozīt likumu “Par izložu
un azartspēļu nodevu un nodokli”, paredzot, ka ienākumi no azartspēļu
nodokļa 50% apmērā būtu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 50% – tās
pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Tāpat ienākumus no valsts mēroga izložu nodokļa 75%
apmērā būtu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā ieskaitāmi visu
pašvaldību budžetos proporcionāli tajās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Līdztekus tam ienākumi no vietējā mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi tās pašvaldības
budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.
Biedrības ieskatā šādi pašvaldības varētu nodrošināt
profilakses pasākumus vielu un procesa atkarības (tostarp azartspēļu atkarības)
risku mazināšanai, kā arī sekmīgāk izstrādāt un ieviest risinājumus alternatīvo
brīva laika pavadīšanas veidu integrēšanai sabiedrībā, veidojot izklaides un
attīstības centrus teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama
alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Kā ziņots, ar šo gadu tika mainīts azartspēļu nodokļa
ieņēmumu sadalījums pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu
nodokļa ieņēmumus 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā –
tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Iepriekš
regulējums paredzēja, ka valsts budžetā tiek ieskaitīti 75%, bet pašvaldību –
25%.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija savulaik pieļāva, ka
šādas proporciju izmaiņas motivēs pašvaldības vairāk lemt par spēļu zāļu
aizliegšana savās teritorijās.
Foto: pixabay.com