Iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”
iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu par aizsargjoslas
palielināšanu, lai novērstu ūdens baseinu piesārņošanu.
Iniciatīvas autors Einārs Vītols
skaidro, ka minerālmēsli, pesticīdi un kūtsmēsli no fermām ar
nokrišņiem tiek ieskaloti novadgrāvjos un upēs. Tas rada
eitrofikāciju – pārlieku barības vielu nonākšanu upēs un
ezeros.
Viņš uzsver, ka tas ir piesārņojums,
kas degradē Latvijas ūdenstilpes un mazina Latvijas vides
kvalitāti.
Tāpēc, viņaprāt, ir jāuzlabo
Aizsargjoslu likums, anulējot Zemkopības ministrijas izstrādātos
Ministru kabineta noteikumus par Aizsargjoslu meliorācijas būvēm
un ierīcēm, iekļaujot tos Aizsargjoslu likumā un nosakot
aizsargjoslas palielināšanu meliorācijas būvēm un ierīcem ap
lauksaimnieciski apstrādājamām zemēm no pašreizējiem 10 uz 20
metriem.
Vītols apgalvo, ka aizsargjoslas izmērs
10 metri nav pietiekams un nenovērš ūdens baseinu piesārņošanu.
Pēc viņa domām, jāpastiprina kontroles mehānisms, un Valsts
vides dienestam ir jānodrošina vajadzīgais resurss lauksaimnieku
kontrolei, “atņemot pašvaldībām kontroles monopolu, kas nav
ieinteresētas vērsties pret lauksaimniekiem – sev izdevīgiem
nodokļu maksātājiem”.
Ar šīm izmaiņām iniciatīvas
aizstāvji centīsies saglabāt “tīras Latvijas mazās upes arī
nākamajām paaudzēm”. Vītols min, ka vērojot, piemēram,
Mazo Juglu 40 gadu garumā, ir redzams, ka sevišķi pēdējo piecu
gadu laikā situācija pasliktinās. Upe vairāk puto, un palielinās
ūdenszāļu daudzums.
“Meliorācijas grāvju
pieduļķojums, neviena neierobežots, nonāk upēs. Ja gribam dzīvot
tīrā, nepiesārņotā vidē, ir nepieciešamas izmaiņas
likumdošanā, lai neļautu lauksaimniekiem piesārņot ar
pesticīdiem, minerālmēsliem un kūtsmēsliem no fermām Latvijas
mazās upītes un meliorācijas grāvjus, no kuriem piesārņojums
pēc tam nonāk upēs,” uzskata iniciatīvas autors.
Viņaprāt, nepietiekami tiek
kontrolētas lopaudzēšanas un piensaimnieku fermas un viņu mēslu
glabāšanas novietnes, to tuvums novadgrāvju un meliorācijas
sistēmām. Vītols norāda, ka intensīvākas lietavas pastiprināti
ieskalo mēslojumu no laukiem novadgrāvjos.
“Pašvaldības “glābj”
lauksaimniekus, lopaudzētājus un piensaimniekus un ir nepietiekami
prasīgas pret sev izdevīgiem nodokļu maksātājiem. Ir uzskatāmi
redzams, ka pašreizējais aizsargjoslas platums lauksaimniecības
zemēm – 10 metri – ir nepietiekams, un tā domātā kontrole
nedarbojas,” paudis parakstu vākšanas iniciators, uzsverot, ka
tāpēc tas ir jāpalielina vismaz līdz 20 metriem, ja nevar ieviest
īpašu ierobežojumu lauku mēslošanai.
Foto: no arhīva
