«Brauc tie mūsu kungi uz dažādām austrumu zemēm pēc pieredzes, laikam jaunākais aizguvums būs tas, ka jelgavniekiem jāsēž tuvāk pie zemes,» ironiski saka vecmāmiņa Silvija no Pūra ceļa.
Viņa, ikdienā dodoties ar autobusu uz pilsētas centru, ievērojusi, ka tuvējā pieturvietā soliņš tik zems, ka grūti nosēdēt. Kundze arī nesaprot, kādēļ, mainot sēdvietas satrunējušos dēļus, viens no četriem atstāts vecais.«Vai gaidīs, kamēr kāds izkritīs cauri, vai arī nauda kādai firmai iedota par visu nomaiņu, bet ceturtajam domātā kaut kur nozudusi?» vaicā jelgavniece. Citās pieturās gan japāņu tradīcijas jau esot ieviestas, jo tur soliņu nav vispār – jāsēž jogas pozā…
