Darba laiks, informācija, ceļa norādes, īpašnieku attieksme un piedāvājums svešvalodās ir daži faktori, kas raksturo, kā muzeji sagaida apmeklētājus. Ja Jelgavas rajonā vēstures liecību interesenti galvenokārt atkarīgi no privātīpašnieku labvēlības, tad pilsētā, piemēram, ir sarežģīti apvienot Jelgavas pils muzeja un Kurzemes un Zemgales hercogu kapeņu apmeklējumu.
«Kopumā Jelgavas rajona muzejiem veicas labi – īpaši tiem, par kuriem informācija iekļauta bukletā «Jelgava un Jelgavas rajons». Tie iegājuši apritē, piemēram, Jāņa Čakstes muzejs «Auči», kur pēc Ziemassvētku kauju muzeja «Mangaļi», ir otrs lielākais apmeklētāju skaita pieaugums,» stāsta Jelgavas pilsētas un rajona TIC galvenā speciāliste Vita Kindereviča, vienlaikus norādot, ka, izņemot Ziemassvētku kauju muzeju, kas ir Latvijas Kara muzeja filiāle, pārējās vēstures liecību glabātuves ir privātas un kalpo ne tikai muzeja vajadzībām.Privātas rajonā ir, piemēram, rakstnieka Edvarda Virzas mājas «Billītes» Sidrabenes pagastā, Aspazijas muzejs «Daukšas» Zaļeniekos, kur pašlaik norit remontdarbi, kā arī minētās Latvijas pirmā prezidenta J.Čakstes mājas Sidrabenē. Tomēr, kā atzīst TIC speciāliste Tabita Šķerberga, iepriekš sazvanoties ar īpašniekiem, tās visas ir apmeklētājiem pieejamas.«Mūsu rajonā dzīvojuši daudzi izcili novadnieki, taču šis potenciāls netiek pienācīgi attīstīts un izmantots,» uzskata V.Kindereviča. Tam ir savi objektīvi iemesli, jo privātie muzeji nepretendē uz valsts vai pašvaldību finansiālu atbalstu, tāpēc to darbība ir atkarīga vien no īpašnieka motivācijas un iespējām kultūras mantojumu uzturēt un izrādīt interesentiem.Vairāk par šo tēmu lasiet sestdienas, 30.maija, «Zemgales Ziņās».
