Valdība
otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās
līdzšinējos Ministru kabineta “noteikumus Nr.360”.
Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu,
lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju
pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu
skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai
testiem.
Ar jauno regulējumu noteikts pienākums obligāti vakcinēties
konkrētām profesijām – izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas
izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības
pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās
kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās
studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes
laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.
Tāpat prasība noteikta arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem,
tostarp arī aptieku darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, kā arī ilgstošā
sociālajā aprūpē strādājošajiem. Jaunās vakcinēšanās prasības stāsies spēkā
15.novembrī.
Pārejas periodā no 11.oktobra līdz 15.novembrim tiem veselības,
sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši
vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās
nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai
vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.
Ņemot vērā, ka liela daļa pakalpojumu būs pieejami ar testiem un
tos vajadzēs arī darbiniekiem, atvieglota ātro antigēnu testu veikšana – tos
veikt varēs ne tikai laboratorijas, bet arī visas ārstniecības personas, un
uzreiz izsniegt sertifikātus. Tāpat turpmāk par pilnu vakcināciju vairs neatzīs
tikai vienas “AstraZeneca” potes saņemšanu.
Vienlaikus ar jauno regulējumu visi pakalpojumi iekštelpās,
atskaitot pirmās nepieciešamības, piemēram, pasta pakalpojumi vai ārstniecības
pakalpojumi, turpmāk būs sniedzami tikai drošajā vai daļēji drošajā zonā, kas
paredz sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai negatīva testa rezultātu.
Nedrošajā jeb vidē, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu,
tiks sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports,
reliģiskās norises, kā arī pamata tiesības – privāta pulcēšanās, dalība
miermīlīgos piketos. Nedrošajā vidē būs pieejami pakalpojumi ārā un
individuālie, kurus sniedz vakcinēts vai pārslimojis pakalpojumu sniedzējs.
Vienlaikus ar regulējumu netiek grozīti noteikumi tirdzniecības
sfērā – arī turpmāk visus tirdzniecības pakalpojumus varēs saņemt nedrošajā
zonā. Ministru kabineta sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka
ierobežojumi tirdzniecībā būtu nepieciešami, par tiem tuvākajā laikā paredzēts
vienoties ar Ekonomikas ministriju (EM).
Drošajā zonā pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī ģimenes ar
bērniem, ievērojot drošības prasības par masku vilkšanu un distancēšanos starp
dažādu mājsaimniecību pārstāvjiem.
Privāta pulcēšanās ar jauno regulējumu netiek ietekmēta – arī
turpmāk nedrošajā zonā iekštelpās varēs tikties 20 personas, kamēr ārā – līdz
50 cilvēkiem.
Tāpat darba devējs var noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību,
ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem
darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības
nepārtrauktības nodrošināšanai.
Ministru kabineta sēdes laikā lielākā diskusija par jauno
regulējumu izvērsās izglītības nozarē. Tika diskutēts par darba devēju tiesībām
atlaist darbiniekus gadījumā, ja tie nevakcinējas, kā arī par iespējām laicīgi
atrast aizvietotāju, kas, pēc jomas pārstāvju teiktā, nav vienkārši. Šim
jautājumam sēdē tika rasts risinājums, uzdodot Labklājības ministrijas,
Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā
stāšanās datumam izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu
robežās rast risinājumu minētajām problēmām.
Latvijas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK)
ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sēdes laikā uzsvēra, ka LDDK darba devējiem
noteiktās tiesības izvēlēties savu darba epidemioloģisko vidi ir pareizs solis,
vienlaikus aktuāls paliek jautājums par darbinieka dīkstāvi, tam nepiekrītot
vakcinācijas procesam. “Šeit ir tiesvedības risks, un tas pilnībā tiek
novelts uz darba devēju pleciem,” sacīja Meņģelsone.
Tāpat problemātisks, viņas ieskatā, ir jautājums par valsts
pārvaldes darbinieku vakcinēšanos, kas parādītu attieksmi un solidaritāti
attiecībā pret citās nozarēs strādājošajiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
priekšsēdētājs Jānis Endziņš valdības sēdē atzīmēja, ka, viņaprāt, valdībai
būtu jārīkojas drastiskāk, nosakot, ka visās nozarēs, kurās cilvēki strādā
klātienē, darba pienākumu veikšanai būtu nepieciešams negatīva Covid-19 testa
rezultāts vai derīgs sertifikāts.
“Mums šķiet, ka tikai šādā veidā mēs panāksim, ka šis
vakcinācijas apjoms būtiski pieaugs, līdz mēs varēsim runāt par daudz, daudz
brīvāku vidi,” sacīja Endziņš.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
Foto: no arhīva
