Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ieceri
izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kurai darbību paredzēts sākt
2021.gada 1.janvārī.
Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs
Sandis Ģirģens (KPV LV), kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā
Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret
kuriem koalīcija apņēmās cīnīties.
Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu
grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu.
“Ir jāveic tieslietu jomas audits, izvērtējot
visus tiesību aktus un līdzšinējās kļūdas, lai virzītos uz priekšu. Gribu
sagaidīt auditu un tad izstrādāt jaunus tiesību aktus,” uzsvēra Ģirģens.
Viņš arī norādīja, ka jaunais regulējums rada korupcijas riskus.
Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP)
norādīja, ka katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki, piebilstot, ka
likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā audita rezultātus. Vienlaikus
Bordāns uzsvēra, ka korupcijas riski tiek piesaukti, lai novilcinātu jaunās
tiesas izveidi.
Tieslietu ministrijas pārstāve skaidroja, ka Tieslietu
padome neatsaucās aicinājumam paust viedokli par likumprojektu, tomēr padomei
to būs iespējams paust, kad jaunais regulējums tiks skatīts Saeimā.
Noklausījies ministru vārdu cīņu, Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valdība nevar sūdzēties par labu juristu
trūkumu savās rindās, tomēr premjers aicināja virzīt šī likumprojekta
izskatīšanu Saeimā.
Likumprojektu atbalstīja visi ministri, izņemot
Ģirģenu.
Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi
paudis arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes
loceklis Juris Stukāns, kura nosūtītā vēstule bija pievienota Ministru kabineta
darba kārtībai. Šajā vēstulē Stukāns uzsvēris, ka idejas un likumprojekta
izstrādes autori ir “identificējušas kļūdainas problēmas”. Attiecīgi
Stukāns vēstulē norādījis, ka idejas autori faktiski uzskata, ka šobrīd vispārējās
jurisdikcijas tiesās strādā salīdzinoši mazkvalificēti, ar, iespējams,
apšaubāmu reputāciju tiesneši, kuri nespēj nošķirt noziegumus no civiltiesiska
rakstura strīdiem, nespēj pareizi piemērot spēkā esošā Kriminālprocesa likuma
normas, tādējādi pieļauj lietu novilcināšanu.
Stukāns vēstulē paudis pārliecību, ka jebkurš
tiesnesis jau šobrīd ir ar nevainojamu reputāciju, tiesneši jau šobrīd spēj
nošķirt noziegumus no civiltiesiskiem darījumiem un atbilstoši likumam izskatīt
lietas. Līdz ar to idejas autori uz kļūdaini identificētām problēmām, ir
izvirzījusī kļūdainus secinājumus un secīgi piedāvājuši kļūdainu risinājumu.
Iepriekš tika vēstīts, ka specializētajā tiesā pirmajā
instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka
amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro,
tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti
no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no
vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām.
Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai
paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas – četras no šobrīd vakantajām
amata vietām – un sešas tiesas darbinieku amata vietas.
Iepriekš arī tika norādīts, ka kopējās izmaksas
apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir
384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks
nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara
Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim
Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu
ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie
padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.
Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas
koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā
problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar
ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu
cēloņi, paudusi padome.
Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā
pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu
izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā
specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar
iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu
specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu
sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi
padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.
Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos
iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas
kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais
regulējums. Savukārt civillietās – nekvalitatīvi prasības pieteikumi,
nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.
Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču
un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu
tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu
viedokļi un argumenti.
Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs
rīkojies pretēji likumā “Par tiesu varu” nostiprinātajam
koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā – ar visiem padomes locekļiem
nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par
Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.
Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot
atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis,
uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz
specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos
paustajiem apsvērumiem.
Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē
trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās
tiesai – viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt
sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis – Latvijas Zvērinātu tiesu
izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam
rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai,
Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas
“vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā
valstī nepieņemama”.
Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā,
ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti
konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai
– esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus
risinājumus.
Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas
risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums,
ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt
atrisināta esošajā regulējumā.
Foto: no arhīva
