Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) lūgumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem” piešķirt tai nepilnus 2,46 miljonus eiro vienotas akadēmiskās
un zinātniskās karjeras sistēmas reformas sākšanai un zinātnes un inovācijas
lomas palielināšanai.
Valdības rīkojums paredz ministrijai piešķirt 2 455
983 eiro eiro zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma
nodrošināšanai pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes
stiprināšanai, tādējādi arī mazinot Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku
ietekmi uz zinātnes nozari.
Kā skaidro IZM, patlaban Latvijā nepastāv akadēmiskā
un zinātniskā personāla garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēma, kad
vēlētajam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, iegūstot noteiktu amatu,
piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot iepriekš zināmus
nosacījumus, tiek nodrošināta stabila nodarbinātība, un tas liedz motivēt,
piesaistīt un noturēt labāko personālu ilgtermiņā.
Pēc ministrijā sniegtās informācijas, plānots, ka
vēlētajam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam noteiktu beztermiņa darba
līgumu pretstatā pašreiz esošajam regulējumam, kas paredz darba līguma slēgšanu
tikai uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.
Ņemot vērā minēto, IZM ieskatā, lai stiprinātu
augstskolu un zinātnisko institūtu kapacitāti, veicinātu zinātnisko ekselenci
un zināšanu pārnesi, arī Latvijā ir jāveido akadēmiskā un zinātniskā personāla
motivācijas un nodarbinātības sistēma – tenūra, ko paredzēts sākt ieviest no
2022.gada.
Lai sāktu ieviest šo reformu, kā arī nodrošinātu
zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējumu pētniecības
specializācijās, izcilības un ietekmes stiprināšanai no valsts budžeta
līdzekļiem ir paredzēts konkursa kārtībā piešķirt zinātniekiem orientējoši 100
grantus individuālu pētniecības projektu īstenošanai, tādējādi radot iespēju
celt savu zinātnisko kvalifikāciju pirms tenūras akadēmisko amatu ieviešanas
Latvijā.
IZM norāda, ka projektu pieteikumus sagatavotu
zinātnieki, definējot tematus, mērķus un uzdevumus. Plānots, ka granta
piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskā kvalitāte.
Projektu mērķis ir nodrošināt sešu zinātnes nozaru
grupu attīstību individuālo pētniecības projektu īstenojamo pētījumu ietvaros,
radot jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus Covid-19 seku mazināšanai, kā
arī veicinot jaunu vai stiprinot esošo individuālo zinātnieku vadīto zinātnisko
grupu attīstību, klāsta ministrijā.
Tiek uzsvērts, ka individuālo pētniecības projektu
īstenošanai arī būs tieša ietekme uz ekonomikas atveseļošanos, nodrošinot
nepietiekamo publiskā sektora pētniecības cilvēkkapitālu caur šo projektu
īstenošanu, jo atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas
monitoringa rezultātiem, tieši tas kā trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem,
kas ierobežo pētniecības ietekmi uz to, lai tautsaimniecība transformējas uz
augstāku pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu.
IZM aplēses liecina, ka papildus šiem pētniecībā
ieguldītajiem individuālajiem pētniecības projektiem vidējā termiņā ir
prognozējama to ekonomiskā atdeve aptuveni 33 līdz 90 miljonu eiro apmērā.
Ministrijā norāda, ka kopš 2018.gada fundamentālo un
lietišķo pētījumu projektu programmā ir novērojama ļoti aktīva pieteikšanās no
Latvijas zinātnisko institūciju puses, taču pieejamais finansējums ļauj
nodrošināt tikai ļoti nelielas daļas projektu finansēšanu. Ņemot vērā, ka
2018.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu abos konkursos tika iesniegti 725
projektu iesniegumi un starptautiskie eksperti 75% no tiem novērtēja virs
kvalitātes sliekšņa, finansējums tika piešķirts ļoti zemam skaitam virs
kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu – 2018.gada pirmajā projektu konkursā
finansējums piešķirts 61 projektam, otrajā uzsaukumā – 41 projektam, atklāj
ministrijā.
2019.gadā tika izsludināts viens projektu iesniegumu
konkurss, kurā tika iesniegti 414 pieteikumi, no tiem 282 jeb 73% tika
novērtēti virs kvalitātes sliekšņa. Konkursa rezultātā īstenošanai tika
apstiprināti 47 projekti, kas ir 12% no visiem atlasē iesniegtajiem pieteikumiem
jeb 17% no visiem virssliekšņa projektiem.
Savukārt 2020.gada projektu konkursā tika iesniegti
397 pieteikumi, no tiem 300 jeb 76% novērtēti virs kvalitātes sliekšņa, bet
īstenošanai tika apstiprināti vien 42 projekti. IZM norāda, ka šobrīd tiek
finansēti tikai 14-21% no “virssliekšņa” projektiem, un līdz ar to
veidojas situācija, kad paliek liels skaits nefinansētu, bet kvalitatīvu
projektu pieteikumu.
Līdz ar to šis valdības piešķirtais valsts budžeta
līdzekļu atbalsts paredzētu, ka finansējumu piešķir atbilstoši faktiski
nepieciešamajam apmēram – ņemot vērā konkursa pieteikumu iesniegšanas
rezultātus.
Foto: no arhīva
