Valdība
šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli,
kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu
nodrošinājums.
IZM
sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu
intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot
administratīvās procedūras, un palielinās studiju un studējošo
kredītu pieejamību. Studējošais varēs izvēlēties vienu no
vairākām kredītiestādēm.
Ministrija
skaidro, ka jaunajā modelī tiks noteikti procentu likmju griesti,
kas jāmaksā studējošajam, nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi.
Vidēji prognozējamā pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.
Tiek
uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas administratīvās procedūras
kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai. Līguma
noformēšana notikšot pārsvarā attālināti ar elektronisko
parakstu.
Ziņojumā
skaidrots, ka orientējošā maksa, kas segtu līguma noslēgšanas
administratīvās izmaksas, varētu būt 60 eiro, kas ir papildu
izmaksas, tomēr tā būtu izdevīgāk nekā esošajā sistēmā
meklēt pagaidu risinājumu, piemēram, patēriņa kredītu, kamēr
izskata ziņas par otru galvotāju un uz studiju sākumu valsts
galvotais kredīts tamdēļ bieži vien nav pieejams.
Kredītu
studijām Latvijā varēs saņemt studējošie Latvijas pilsoņi un
nepilsoņi, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi,
kuri studē Latvijā. Šī programma neattieksies uz Latvijas
studējošiem, kas studēs ārzemēs, izņemot, ja tiks rasts papildu
riska segums no citiem avotiem, kā arī uz trešo valstu ārvalstu
studentiem Latvijā.
Tāpat
IZM norāda, ka šīs izmaiņas paredz jaunu studiju un studējošā
kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas var būt
garantēts no valsts budžeta, vai ES fondu līdzekļiem, vai
starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.
Studiju
kredītiem tiks saglabāts procentu segšanas mehānisms, valstij
apmaksājot procentu maksājumus, kamēr tos nesedz studējošais
studiju laikā un vienu gadu pēc studiju pabeigšanas. Valsts veiks
kredīta procentu maksājumus visu līmeņa programmām – koledžas,
bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās.
Ministrija
plāno virzīt risinājumu bez studējošā kredīta summas
ierobežojuma vai arī noteikt tādu summas ierobežojumu, kas segtu
izmaksas visā studiju posmā. Par šī jautājuma gala risinājumu
ministrija plāno vienoties ar darba grupas dalībniekiem Ministru
kabineta (MK) noteikumu izstrādes gaitā.
Jaunajā
sistēmā būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. Ja
šobrīd sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem tiek
dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma, tad jaunajā sistēmā
šo priekšrocību varēs izmantot abi vecāki gan bērna
piedzimšanas, gan adopcijas gadījumā. Tāpat jaunajā sistēmā
saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes
gadījumā.
Savukārt
par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu
valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās
būs jālemj MK un Saeimai gadskārtējā budžeta likuma veidošanas
procesā.
Pašreizējā
modelī noteiktais valsts galvojumu apmērs studējošo kreditēšanai
ir 10 756 620 eiro, savukārt studiju kreditēšanai 25 200 000 eiro.
Valsts
galvoto aizdevumu neatmaksātais apmērs 2018.gada beigās bija 60,3
miljoni eiro studiju kreditēšanai un 20,5 miljoni eiro studējošo
kreditēšanai.
Finanšu
ministrija (FM) 2018.gada 13.jūlijā vērsās IZM, informējot, ka
divas 2018 gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju
un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar
valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo
kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties studiju un
studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ietvaros.
Pašreizējais
modelis darbosies līdz 2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies termiņš
valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM un
iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt
studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.
Kopš
2010.gada FM rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un
studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu
piedalījās tikai viena kredītiestāde – AS “SEB banka”,
kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo
kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par
studējošo kreditēšanas modeļa maiņu, teikts ziņojumā.
IZM
2018.gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas
modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu
apvienības, FM, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas,
Finanšu nozares asociācijas un AS “Attīstības finanšu
institūcija Altum” pārstāvji.
Latvijas
Studentu apvienība iepriekš uzsvērusi, ka atcelta otrā galvotāja
prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts
nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā
stāvokļa.
Foto:
pixabay.com
