Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par
administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, kas paredz, ka jauns
administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks apstiprināts līdz
2020.gada 1.jūnijam.
VARAM paredz, ka konceptuāla vienošanās par reformas pabeigšanas
pamatprincipiem notiks šī gada februārī un likumprojekts par reformas
pabeigšanu valdībā tiks iesniegts līdz 28.februārim. Likumprojekta pieņemšana
Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas
vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz septembrim, savukārt
ārējos ekspertus plānots piesaistīt laika posmā no šī gada aprīļa līdz
septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un
iesniegšana valdībā paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums būtu
jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu izstrādājami
paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā – kad
darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās
pašvaldību domes, uzsver VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
skaidroja, ka reformai būtu jānoslēdzas aptuveni gadu pirms pašvaldību
vēlēšanām, jo saistībā ar tām būs jāpieņem vairāki lēmumi un virkne normatīvo
aktu, savukārt līdz šī gada beigām likumprojektam būtu jābūt saskaņotam un
atbalstītam valdībā.
J.Pūce minēja, ka sadarbība ar ministrijām reformas izstrādē arī būs
būtiska, jo dažādās jomās ir daudz dažādu plānu, kas tiek ietekmēti atkarībā no
teritoriālā iedalījuma. Viņaprāt, šobrīd katrā sektorā veidojas savs
reģionālais dalījums, kas neesot pareizi.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vērtēja, ka reforma virzās
“ļoti sekmīgā ceļā”, un piebilda, ka būtu gandarīts, ja tās rezultātā
izdotos atbrīvoties no vārdu salikuma “republikas pilsētas”
lietošanas.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vērsa uzmanību, ka šī ir unikāla
iespēja valdībai gūt panākumus, ja reforma tiks nobeigta veiksmīgi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka tiek dots starta
šāviens procesa iekustināšanai, un procesa laikā ir skaidri paredzētas
konsultācijas gan ar pašvaldību organizācijām, gan pašvaldību iedzīvotājiem.
“Valdība apņemas atrast un pieņemt gala rezultātu, kas visiem būtu zināms
savlaicīgi. Grafiks ir ambiciozs, bet pie tā būs jāpieturas,” piebilda
premjers.
VARAM atgādina, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā faktiski
risinās jau kopš 1992.gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās
reformas sagatavošanas komisiju. Administratīvi teritoriālās reformas likums
tika pieņemts 1998.gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi
teritoriālais iedalījums – 2008.gadā.
Administratīvi teritoriālās reformas likums pēdējā redakcijā noteica, ka
“reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas
administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu
kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”. Šī mērķa sasniegšanai
likumos 2008.gadā tika noteikti noteikti vairāki kritēriji, kas galvenokārt
bija saistīti ar iedzīvotāju skaitu.
Tomēr, kā norāda VARAM, pieņemot likumu, Saeima jau 2008.gadā 50 novadu
teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti
20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un 28 novadi ar likuma
kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku
nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika
izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota.
VARAM norāda, ka 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau
39 no 110 novadiem un divas republikas pilsētas, kā arī kritērijiem atbilstoša
attīstības centra nebija 52 novados.
Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Ministru kabinetā 2013.gadā
izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka atsevišķi jautājumi, kas būtu
bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti. Proti, izveidots liels
skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas
kritērijiem, daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski
apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju, ir izveidota
iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas
apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un izpildīti vēl
vairāki uzdevumi.
“Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un
saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās
attīstības un pakalpojumu centriem. Starp pašvaldībām dominē konkurence, nevis
sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanu
saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju,” skaidro VARAM.
Patlaban koalīciju veidojošo partiju diskusijai par reformas sagatavošanas
jautājumiem un efektīvākai tās norisei vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra J.Pūces (AP) vadībā ir izveidota Attīstības komiteja.
Komitejas locekļi ir viens līdz divi pārstāvji no katras koalīciju veidojošās
Saeimas frakcijas.
VARAM lēš, ka reformas pabeigšanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni
500 000 eiro 2019.gada budžetā. Tas tiks tērēts ārējo ekspertu piesaistei
pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai
konsultācijās ar sabiedrību, tostarp, arī informatīvās kampaņas izstrādei un
īstenošanai.
2020.gadā saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem reformas īstenošanai būs
nepieciešami vēl 300 000 eiro.
Foto: no arhīva
