Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem,
valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119
vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt
nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu “Par
administratīvi teritoriālo iedalījumu” un tajā iekļauto risinājumu, kas
paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma
īstenošanā.
Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī
gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo
iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā
jāiesniedz līdz 1.decembrim.
Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja
VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un
uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai,
ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.
Iecavas novada domes pārstāvis pauda kritiku, ka
Iecava tiks pievienota Bauskas novadam, kas neesot tik ekonomiski attīstīts kā
Iecava.
Priekules novada domes pārstāve aicināja nepievienot
novadu Liepājai, bet dot apvienošanās procesam pārejas periodu, ņemot vērā
Liepājas un pārējo novadu atšķirīgo infrastruktūru.
LPS pārstāvis Māris Pūķis pauda, ka ministrijas
sagatavotais risinājums ir neapmierinošs, jo tajā nav skaidrots iedzīvotāju
viedoklis par reformu. Tāpat tiekot ignorēti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi,
piemēram, par skolām, bērnudārziem, sabiedrisko transportu, tāpat nav paredzēti
mehānismi, kas šos jautājumus risina.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka
gadījumā, ja šī valdība nesāks administratīvi teritoriālo reformu tagad, tad tā
tiks atlikta vēl uz 20 gadiem. Ministrs aicināja “nemuļļāties”, bet
sākt reformu, savukārt pašvaldības tiek aicinātas nākt klajā ar ierosinājumiem,
ko tās varētu uzlabot savā darbā jaunās reformas ietvaros.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pateicās pašvaldību
lietu ministram Jurim Pūcem (AP) par sagatavoto ziņojumu, jo tas neesot bijis
vienkāršs uzdevums.
Savukārt Pūce pateicās visiem partneriem, kas piedalījušies
reformas izstrādes procesā. Viņš uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās
reformas izstrādes process bijis atvērts – uzklausīti visi argumenti un
redzējumi, kā arī atbildēts uz visiem jautājumiem.
Ministrs arī informēja, ka mēneša laikā plānots izstrādāt
administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.
Pēc Pūces paustā, konceptuālā ziņojuma apstiprināšana
ir nozīmīgs apliecinājums, ka ministrija ar augstu atbildību pildījusi valdības
un Saeimas doto uzdevumu un piedāvājusi tādu administratīvi teritoriālā
iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc desmit gadiem spēs pildīt
savas funkcijas.
“Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību
un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un
datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās
šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs
kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus
pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā
un reforma ir Latvijas iespēja,” sacīja ministrs.
VARAM atgādina, ka patlaban 59 no 119 pašvaldībām
neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un
prasībām.
Ministrija norāda, ka, neraugoties uz iedzīvotāju
skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības
nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība
pašvaldību starpā turpina pieaugt. Proti, administratīvās izmaksas vien
pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai 28
pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta.
104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību
izlīdzināšanas fonda un tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām
vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju, aplēsusi ministrija.
Plānots, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo
reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība
pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas
infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.
VARAM uzsver, ka jaunā administratīvā modeļa izveide
notikusi, gan izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un
pakalpojumu izmantošanas paradumus, gan arī saņemot datos balstītus
priekšlikumus pēc konsultācijām ar pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi, kas bija
atbilstoši apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, tika ņemti vērā konceptuālā
ziņojuma izstrādē, norāda ministrijā.
No maija līdz augusta sākumam Pūce kopā ar
piesaistītajiem ekspertiem ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām, pēc tām notikušas
vēl aptuveni 50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju
organizācijām, citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem,
skaidro VARAM.
Vienlaikus ministrija turpina arī sabiedrības
informēšanas un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies
līdz nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un
uzklausītu viedokļus.
Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli un
uzdot jautājumus, zvanot pa tālruni 68 806 999 vai rakstot e-pastu uz
“[email protected]”.
Ministrijas piedāvātajā reformas modelī iedzīvotāju
skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā – Līvāni.
Mazākās pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes,
Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos
mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.
Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs
Liepāja, Madona un Jēkabpils, bet trīs mazākās – Jūrmala, Salaspils un Mārupe.
Kopumā iecerēts, ka reforma neskars septiņas
pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu,
Olaines novadu un Salaspils novadu.
Konceptuālo ziņojumu saskaņojušas Tieslietu
ministrija, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Tomēr tas nav
saskaņots ar LPS.
Kā vēstīts, neapmierināta administratīvi teritoriālās
reformas gaitu ir LPS, kas tā dēļ pirmdien ārkārtas sēdē nolēma pieprasīt Pūces
demisiju. Par šādu pieprasījumu balsoja 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja
pret, bet divi atturējās.
Pats Pūce aģentūrai LETA pēc tam norādīja, ka LPS ir
jāmācās sevis teiktais argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr ir
izdevies. “Skaidrs, ka reforma savus pozitīvos ieguvumus nesniegs
uzreiz,” sacīja ministrs, norādot, ka tie gaidāmi vidējā un ilgtermiņā.
Ministrs uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums ir domāt
par iedzīvotāju ieguvumiem ilgtermiņā, tādēļ viņš turpinās īstenot reformu,
neatkarīgi no LPS iebildumiem.
Koalīcijas partneri pirmdien solīja nelikt šķēršļus
administratīvi teritoriālās reformas turpmākai virzībai. Premjers Krišjānis
Kariņš (JV) uzsvēra, ka tic Pūces spēkiem iesākto reformu paveikt, uzsverot arī
to, ka tās rezultātā izdosies sakārtot tādas nozares kā izglītība un veselības
aprūpe.
Pretēji LPS Reģionālo attīstības centru apvienība
uzskata, ka mēģinājumi apturēt jauno administratīvi teritoriālo reformu ir
nelietderīgi, tā aģentūrai LETA sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs, Valkas
novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Foto: no arhīva
