Izglītības un zinātnes ministrija
iesniegusi izskatīšanai (IZM) valdībā iepriekš Finanšu ministrijas nesaskaņoto
Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas
noteikumi”, kurš paredz palielināt pedagogiem minimālo atalgojumu no
2019.gada 1.septembra, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Iespējams, minētais jautājums tiks skatīts
valdības sēdē nākamnedēļ, 18.jūnijā.
Protokolā norādīts, ka ņemot vērā
īstenotos pasākumus izglītības sistēmas aktivitātes veicināšanai un kvalitātes
uzlabošanai nepieciešams finansējums 7 658 482 eiro apmērā 2019.gadā un 22 973
631 eiro apmērā 2020.gadā.
IZM jau iepriekš prasījusi piešķirt
papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti
valsts nozīmes reformu īstenošanai.
Tomēr izglītības nozares reformu trūkuma
dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos
grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
FM tika saņemts IZM izstrādātais Pedagogu
darba samaksas noteikumu grozījumu projekts, par kuru sniegtajā atzinumā FM
skaidroja, ka IZM grozījumu anotācijā nav sniegusi skaidrojumu par veiktām
reformām nozarē, bet tikai prasot piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām
no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai.
Grozījumu anotācijā IZM minējusi trīs
dokumentus: pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības
attīstības pamatnostādnes, kā arī valdības Rīcības plānu. Kā norāda FM, neviens
no šiem dokumentiem neatspoguļo paveiktās vai apstiprinātās nozares reformas.
Ja valdībā tiks skatīts projekts par
pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanu, iespējams, IZM un FM ir
saskaņojušas Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu projektu.
Tikmēr 12.jūnijā Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija nosūtījusi vēstuli vairākiem
Saeimas deputātiem, lūdzot steidzami grozīt likumu, valsts nozīmes reformām
paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas
likmes paaugstināšanai.
LIZDA rosināja deputātus iesniegt
attiecīgus grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2019.gadam”.
Patlaban likuma 58.pants nosaka, ka valsts nozīmes reformu īstenošanai valsts
budžeta resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums” rezervēti 7,07 miljoni eiro, kas tiek piešķirti, balstoties
uz Ministru kabinetam iesniegto ministriju pieprasījumu. Savukārt LIZDA vēlas,
lai šis rezervētais finansējums tiktu piešķirts pedagogu zemākās mēneša darba
algas likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro no 1.septembra.
Tomēr Saeima 13.jūnijā noraidīja
opozīcijas deputātu pieprasījumu valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07
miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes
paaugstināšanai. Pieprasījumu iesniedza Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis
Gobzems, Viktors Valainis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Evija
Papule (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Linda Liepiņa.
Parlamentārieši norādīja, ka līdz
16.maijam nav veikti grozījumi valdības noteikumos par pedagogu algām, kas
paredzētu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 1.septembra.
Foto: no arhīva
