Lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās
negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja virkni
priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu
darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa
maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim
gadiem.
Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības
atbalstu finanšu instrumentu veidā.
FM aģentūrai LETA skaidroja, ka visus minētos
pasākumus valdība varēs nodrošināt, jo Latvijā līdz šim tika īstenota atbildīga
fiskālā politika, kad valsts ieņēmumi būtiski nepārsniedz valsts izdevumus.
Tāpēc tieši patlaban – krīzes situācijā – Latvija var izmantot Valsts kases
līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem un strādājošajiem.
Jāpaskaidro, ka atbalsts būs mērķtiecīgs.
“Valsts sniegs nepieciešamo atbalstu veselības
nozarei un ieviesīs nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai ekonomiskais šoks ir
pēc iespējas ierobežotākā apjomā un lai tam nav ilglaicīga efekta uz ekonomiku
kopumā. Šo atbalstu valsts varēs nodrošināt, palielinot valsts budžeta
deficītu, lai maksimāli mazinātu Covid-19 krīzes sekas tautsaimniecības
nozarēs, kā arī Latvijas mājsaimniecībās,” uzsvēra FM.
Vienlaikus ministrijā piebilda, ka iepriekšējā
ekonomikas krīze mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei.
Līdz ar to atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts
kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija
izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas
pagājušajā gadā. “Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir
laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī,
kad ir liela vajadzība,” sacīja FM.
Līdz ar valdības lēmumu sociālais atbalsts jeb
slimības lapu apmaksa paredzēta darbiniekiem, sedzot uzņēmējiem darba devēja
maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru. Labklājības ministrijai būs
jāsagatavo priekšlikumi, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt
terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to
veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši spēkā esošajā normām likumā “Par
nodokļiem un nodevām” ir paredzēti dažādi tiesiskie risinājumi nodokļu
saistību izpildei. Viens risinājums paredz sadalīt termiņos uz laiku līdz
vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas nodokļu maksājumu
samaksu. Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavētajiem
nodokļu maksājumiem tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% par katru dienu
visā kavējuma periodā.
Otrs risinājums paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz
laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa
nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā (ņemot vērā, ka viens no
nepārvaramas varas apstākļiem ir arī masu saslimšana jeb epidēmija). Piešķirot
minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu
nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiek aprēķināta.
Valdība šodien atbalstīja jaunu papildus risinājumu,
kas būtu iestrādājams normatīvajā regulējumā, proti, sadalīt termiņos vai
atlikt uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu
maksātājiem Ministru kabineta noteiktajās nozarēs finansiālo grūtību
pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā. Tiesa,
par šādu normu vēl nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju.
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka šāds regulējums
tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās vai radīsies
grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem,
kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem
saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un tiem radušās grūtības
ar attiecīgo maksājumu segšanu.
“Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam būs jāatbilst nosacījumam – nodokļu
maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam
motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam)
nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumu,” norādīja FM.
Plānots, ka piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja
nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.
Lai veicinātu naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem,
paredzēts noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu
administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas
iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka
tas stājas spēkā 2020.gada 1.aprīlī. FM piebilda, ka norma var tikt pārskatīta
ar 2021.gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli. Ietekme uz budžeta
ieņēmumiem ieviešanas gadā indikatīvi ir – 60 miljoni eiro.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē
un tās rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus
normatīvajā regulējumā plānots paredzēt, ka IIN maksātāji, kas veic
saimniecisko darbību, 2020.gadā var neveikt IIN avansa maksājumus, turklāt par
to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda. Šāda lēmuma ietekme uz budžeta
ieņēmumiem pasākuma ieviešanas gadā indikatīvi ir negatīva 30-35 miljoni eiro,
tajā skaistā 24-28.miljoni eiro pašvaldību un 6-7 miljoni eiro valsts budžetā.
Kā papildu piesardzības pasākums paredzēta iespēja
visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu
vismaz līdz 31.jūlijam.
Ministru kabinets arī otrdien atbalstīja priekšlikumu
paredzēt Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu
garantijas krīzes risinājumam, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. Programmas
vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Garantiju programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro
riska seguma būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Atbalstīti
tiks mazie un vidējie komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Garantijas varēs
saņemt uzņēmums, kas nebūs nonācis finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei.
Garantijas apmērs būs līdz 50%. Garantijas maksimālā summa būs līdz pieciem
miljoniem eiro vienam uzņēmumam, bet garantijas maksimālais termiņš būs līdz
desmit gadiem.
Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām,
piemēram, investīciju aizdevumi vai finanšu līzingi, kredītiestādei atliekot
pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem. Paredzams, ka garantija varēs tikt
izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem, uzņēmumam
uzņemoties jaunas saistības, gan arī restrukturizējot esošo kredītiestādes
piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu.
Tāpat paredzēti aizdevumi īpašā krīzes programmā,
proti, uz katriem 25 miljoniem eiro riska seguma būs iespēja sniegt atbalstu ap
100 miljonu eiro apmērā. Uz šo atbalstu varēs pretendēt mazie un vidējie
komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuri nebūs
nonākuši finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei. Šajā programmā aizdevums būs
pieejams jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Maksimālā summa vienam
uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem.
Tāpat Ministru kabinets lēma par Covid-19
ierobežošanas pasākumu finansēšanu, paredzot, ka FM sagatavos rīkojuma projektu
par apropriāciju pārdalēm, samazinot visu valsts budžeta finansētu iestāžu
izdevumus komandējumiem par 10% jeb 1,5 miljoniem eiro, lai nodrošinātu papildu
finansējumu valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”.
Vienlaikus FM rosina diskutēt par iespēju steidzami
sagatavot vienu speciālu terminētu likumprojektu Covid-19 seku pārvarēšanai,
tajā ietverot nodokļu, sociālās aizsardzības, atbalsta uzņēmējdarbībai,
programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielināšanas,
apropriāciju pārdales un citus nozarēm nepieciešamos jautājumus, kas tieši
saistīti ar krīzes ātrai un efektīvai pārvarēšanai. Galvenā atbildīgā būtu
FM.
Foto: pixabay.com
