Ministru kabinets šodien lems par Ekonomikas ministrijas (EM)
priekšlikumu no 22.februāra atļaut klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas
pakalpojumus.
EM minēto jautājumu bija iesniegusi izskatīšanai
otrdien notikušajā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē, tomēr, kopsēdei
ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par
skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien.
Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē
strādājošo patlaban strādā “pagrīdē”, tāpēc šī nozare no turienes
būtu “jāizvelk”.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP)
atzina, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ patlaban ir pāragri runāt par
skaistumkopšanas nozares darbības atsākšanu. Ministra ieskatā, par šo jautājumu
varētu lemt marta sākumā.
Jau vēstīts, ka EM otrdien bija plānojusi informēt
valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas
balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt
darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības
epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.
Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls
istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža),
ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī
skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.
Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas
pakalpojumu sniedzēji.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši
pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās
drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības
inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta,
intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā
klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un
pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras
bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla
platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par
25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja
nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar
aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu
sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju
uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību
aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam
var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
Foto: pixabay.com
