Valdība 20.augustā iepazīsies ar Tieslietu
ministrijas (TM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu par ekonomisko lietu tiesas
izveidi, kā arī lems par tās izveidošanas atbalstīšanu.
Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībai
pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu
paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī. Savukārt līdz šī gada 9.septembrim TM
nepieciešams izstrādāt un MK iesniegt likumprojektu par grozījumiem likumā
“Par tiesu varu”, kas paredz specializētās tiesas izveidi. Tāpat
ministrijai līdz 11.novembrim nepieciešams MK iesniegt likumprojektus par
grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, kā arī
nepieciešamības gadījumā speciālajos normatīvajos aktos, nosakot specializētas
tiesas kompetenci.
Specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts
izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un
kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro,
tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā.
918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā
finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu
darbinieku amata vietām
Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai
paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas – četras no šobrīd vakantajām
amata vietām – un sešas tiesas darbinieku amata vietas.
Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei
specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai
skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks
nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.
Ekonomisko lietu tiesas izveidei 2020.gada TM budžetā
būtu nepieciešami papildus 136 245 eiro.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā
Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi
kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā
arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija
deviņi locekļi.
Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas
koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā
problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar
ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi,
paudusi padome.
Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā
pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu
izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā
specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar
iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu
specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu
sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi
padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.
Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos
iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas
kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais
regulējums. Savukārt civillietās – nekvalitatīvi prasības pieteikumi,
nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.
Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču
un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu
tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu
viedokļi un argumenti.
Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs
rīkojies pretēji likumā “Par tiesu varu” nostiprinātajam
koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā – ar visiem padomes locekļiem
nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu
padomes locekļu viedokļiem.
Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot
atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis,
uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz
specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos
paustajiem apsvērumiem.
Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē
trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās
tiesai – viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt
sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis – Latvijas Zvērinātu tiesu
izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam
rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai
apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas
institūcijas “vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet
demokrātiskā valstī nepieņemama”.
Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā,
ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti
konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai
– esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus
risinājumus.
Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas
risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums,
ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt
atrisināta esošā regulējuma ietvaros.
Foto: pixabay.com
