Otrdienas,
23. oktobra Ministru kabineta sēdei sagatavots rīkojuma projekts, kas plāno
atzīt to, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības iecerētais Ziemeļu tilts pār Lielupi
un Driksu, kas šķērso Pils salu, ir būtisks pilsētas ziemeļu daļas sociāli
ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Valdības rīkojuma projekts apstiprina
arī to, ka šīs būves sabiedriskā nozīme ir svarīgāka nekā dabas aizsardzības
intereses šīs iespējamās būves teritorijā, kas ietver Eiropas nozīmes īpaši
aizsargājamo teritoriju Natura 2000.
Jāpiebilst,
ka rīkojuma projekts nav saistīts ar konkrētu lēmumu uzsākt būves īstenošanas
projektu. Tā izmaksas pēc 2016. gada aplēsēm bija 30 miljoni eiro, bet vēlāk
tās izauga līdz ievērojami lielākām summām – līdz pat simt miljoniem.
Ministru
kabineta lēmumprojekta pamatā ir pēc Jelgavas pašvaldības pasūtījuma triju gadu
laikā tapušais ietekmes uz vidi novērtējums, kura sabiedriskā apspriešana
notika šopavasar. Saistībā ar tilta ekonomisko lietderību ietekmes uz vidi
novērtējumā tiek minēts, ka pilsētas teritorijā esošā Lielupes un Driksas tilta
tagadējā noslodze ir pārāk liela. Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra
krustojumu, kura normālā kapacitāte ir 26 tūkstoši transportlīdzekļu
diennaktī, 2017. gadā, vidēji ņemot, šo
tiltu diennaktī šķērsoja 37,7 tūkstoši automašīnu. 2018. gadā šis skaitlis bija
nedaudz mazāks – 35 tūkstoši. Tomēr pārslodze ir ievērojama. Pie Ziemeļu tilta
būves argumentiem tiek minēts arī , ka ka pārāk tāls ir pilsētas apvedceļa
tilts dienvidos (tas savieno Rīgas un Lietuvas šosejas) Diennaktī to šķērso mazāk nekā 10 tūkstoši
transportlīdzekļu. Saistībā ar Ziemeļu tilta sagaidāmo skādi dabas liegumam
Pils salā un citviet (56,8 hektāru lielā teritorijā), tiek lēsts, ka to varētu
aizstāt, nosakot dabas liegumu līdzīgā teritorijā. Pie argumentiem par labu
tiltam minēts fakts, ka tas tika plānots vēl padomju laikos – 1959. gadā, kā
arī vīzija, ka līdz ar tilta uzbūvēšanu uzņēmējdarbība varētu attīstīties vecā
lidlauka teritorijā.
Valdības
sēdei sagatavotajā dokumentā minēts, ka atsauksmes uz minēto ietekmes uz vidi
novērtējumu ir sniegušas arī trīs nevalstiskās organizācijas – Latvijas
Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds un biedrība “Jelgavas attīstībai”.
Tajās paustas bažas par sagaidāmo ietekmi uz Dabas lieguma teritoriju, kā arī
par trokšņa un gaisa piesārņojuma lieluma palielināšanos teritorijās, uz kurām
paredzēts novirzīt transporta plūsmas.
Biedrība
“Jelgavas attīstībai” spriež, ka pagaidām nav pietiekami izpētīts ekonomiskais
pamatojums tilta būvēšanai. Nav noskaidrots, cik no autovadītājiem, kas
pagaidām šķērso pārslogoto Lielupes un Driksas tiltu pie pils, būtu gatavi
mainīt savu paradumu un šķērsot upes pa Ziemeļu tiltu. Biedrība jautā, kāpēc
jauno tiltu plānots būvēt tieši ar divām transporta joslām. Arī šajā jautājumā,
pēc biedrības domām, trūkst pētījumu.
Ziemeļu tilta būvi atbalsta kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma
“Laflora” vadītājs Uldis Ameriks.
Lai
Ziemeļu tilta būvēšanai varētu piesaistīt ES finansiālo atbalstu, to vēl skatīs
Eiropas Komisija.
Foto: no arhīva
