Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas
izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības
Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu
klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba
ņēmējiem.
Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.
Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts
apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta
mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības
ierobežošanas finansēšanu.
Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām
saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir
piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.
No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes
skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka
saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek
kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās
atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek
formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).
No likumprojekta izriet, ka krīzes skarto nozaru
nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja
termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums
būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās
vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības
sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto
atbalstu tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.
Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja nodokļu
maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju
par nodokļu maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē.
Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa
pagarinājumu.
Likumprojekts arī paredz, ka IIN maksātājs par
2020.taksācijas gadu neveic likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis
nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020.gada 1.janvāra. Šī nodokļa
maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par
2020.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.
Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt
rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai “Altum”,
ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus –
kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Saistību garantiju programmā būs iespēja sniegt
atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Garantijas apmērs būs līdz 50% ar
maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks
izsniegta par esošām saistībām – investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu,
kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.
Aizdevumiem jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai būs
iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Šajā programmā maksimālā
summa būs līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam ar maksimālo termiņu līdz
trim gadiem.
Tāpat likumprojekts paredz, ka VID virknē gadījumu
atmaksās apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Covid-19
izplatības spēkā esamības laikā papildus likumā “Par akcīzes nodokli”
noteiktajiem akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholiskajiem dzērieniem no
akcīzes nodokļa atbrīvos spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas
līdzekļu ražošanai.
Tāpat VID varēs piešķirt komersantiem, kuriem ir
licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu,
vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.
Regulējums arī paredz, ka Ministru kabinets varēs
pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijas kārtību un
apmēru pašvaldībām.
Vienlaikus VID 2020., 2021., 2022. un 2023.gadā būs
tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības
programmas dalībniekiem, ja to būs ietekmējusi Covid-19 krīze.
Likumprojekts arī paredz, ka valsts un pašvaldību
iestādes, kā arī publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības uz likuma
darbības laiku varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas
vai lemt par nomas maksas samazinājumu.
Ministru kabinets varēs noteikt arī citus atbalsta
pasākumus krīzes skartās nozarēs.
Likumprojekts arī paredz līdz 2020.gada 1.septembrim
aizliegt kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa
pieteikumu.
Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu
un konsolidēto gada pārskatu likums, būs tiesīga gada pārskatu un konsolidēto
gada pārskatu par 2019.gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem
pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu. Biedrības vai nodibinājumi un
reliģiskās organizācijas būs tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu par 2019.gadu
līdz 2020.gada 31.jūlijam.
Likumprojektā ietvertos pasākumus finansēs no budžeta
finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Ministru kabinets pēc ministriju motivēta pieprasījuma varēs pieņemt lēmumu par
finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem”.
Likumprojekts arī paredz, ka Finanšu ministrijai būs
tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu
atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu
un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdales līdz tālākiem Ministru
kabineta lēmumiem.
Tāpat, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums, finanšu ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam
periodam noteikt kontu lietošanas ierobežojumus.
Likumprojekts arī paredz, ka nepieciešamības gadījumā
finanšu ministrs valsts vārdā būs tiesīgs nepieciešamajā apmērā ņemt
aizņēmumus, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī būs
tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda
maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, valsts parāda vadības
izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc
izsludināšanas, bet tas zaudēs spēku ar īpašu likumu.
Foto: pixabay.com
