Dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole
nedarbojas pietiekami labi, otrdien žurnālistiem sacīja valsts kontroliere
Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto.
“Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir,
kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu
priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju
risināt,” sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos
dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir
veselībai un dzīvībai bīstami.
Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāstīja, ka
atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir
veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli. Līdz ar to arī nav
izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.
“Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram,
četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt,
varbūt vienīgi kārtot lietvedību, vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus par
šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar,” uzsvēra Korčagins.
Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts
kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk
nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti
cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Korčagins norādīja, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki, gan
apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir
konstatēts, ka pašvaldības neveic pienākumu pietiekamā apmērā.
“Savlaicīgi neveicot investīcijas, mājokļu stāvoklis pasliktinās,
arvien biežāk rodas avārijas situācijas un remontdarbi izmaksā vairāk. Ne visi
ēku īpašnieki izprot savu pienākumu investēt ēkās un rūpēties par to
drošību,” norādīja Korčagins.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas
ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības
mehānismu.
Revīzija veikta Daugavpils un Valmieras pilsētās, Alojas, Ērgļu, Gulbenes,
Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka mājokļu sakārtošanai
Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar to tas nevar notikt
strauji, bet pakāpeniski. “Nacionālajā attīstības plānā ir sadaļa “Mājoklis”
un esam pieprasījuši regulāru finansējumu mājokļu jautājumu risināšanai,”
viņš piebilda.
Tāpat ministrs piekrita Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka daudzu
pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku uzraudzības
nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā par Būvniecības
valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu uzraudzības jautājumos, īpaši
ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi būvniecībā jau notiek digitāli.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas vadītājs
Jurijs Strods norādīja, ka problēmu cēlonis ir konsekventas mājokļu politikas
trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir viens no zemākajiem
Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja un dzīvokļu
īpašnieku izpratnes trūkums par pienākumiem.
Foto: pixabay.com
