Neskatoties uz ieguldītajiem līdzekļiem, pēdējos sešos gados nav
būtiski augusi audzēkņu interese par profesionālo izglītību, secināts Valsts
kontroles (VK) veiktajā revīzijā par profesionālo izglītību.
Valsts kontrole aplēsusi, ka profesionālās vidējās
izglītības sistēmas darbībai un attīstībai no valsts budžeta un Eiropas
Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos desmit gados atvēlēts vairāk par
miljardu eiro.
“Šajā laikā ir veikta gan profesionālās
izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes
modernizācija. Kaut gan šķietami ir izdarīts viss labākais, lai skolēni ne
tikai tiektos uz profesionālās izglītības iestādēm, bet arī tās absolvētu un
strādātu vai tālāk studētu izvēlētajā profesijā, pēdējos sešos gados nav
izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību – to
pēc 9.klases izvēlējušies nepilni 40% skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās
vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba
gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem – apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par
30% no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār,”
norādīts revīzijā.
Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību
2019./2020.mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Kultūras ministrijas (KM) padotībā
esošo izglītības iestāžu izglītojamie veido 92% no topošā darbaspēka.
Vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības programmu grupās “Viesnīcu
un restorānu pakalpojumi”, “Mašīnzinības” un
“Dizains”. 2019./2020. mācību gadā šajās programmās mācījās 10 355
izglītojamie.
Valsts kontroles vērtējumā, izglītojamo izvēli mācībām
par labu tai vai citai profesijai nenosaka vis darba tirgus pieprasījums, bet
gan citi subjektīvi kritēriji, pēc kuriem, izvēloties profesionālo virzienu,
vadās audzēkņi. “Tādējādi popularitāti iemanto mācību programmas, kuras
nebūt nav tirgū pieprasītākās. Turklāt valstī kopumā nav izveidota
profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma, taču
dati, uz kuriem balstās IZM valsts finansēto vietu skaitu plānošanā, aptaujājot
savas jomas absolventus, Valsts kontroles vērtējumā, ir maz ticami,”
pausts revīzijā.
Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru
informācijai, tikai 23% no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu
absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan
IZM savos aprēķinos uzrāda 55%.
“KM iestādēs šis rādītājs ir augstāks – 38%
absolventu ir nodarbināti vai uzsāk studijas savā profesijā. Tomēr arī KM nav
izveidojusi mehānismu, lai noskaidrotu kultūras un radošo industriju nozaru
darba tirgus vajadzības un to izmantotu uzņemamo audzēkņu skaita
noteikšanai,” norāda Valsts kontrole.
Līdzās tam revidenti atzīst, ka KM pārraudzībā
esošajās profesionālās vidējās izglītības programmās, sevišķi ar dizaina jomu
saistītajās, var veidoties būtisks darbaspēka pārpalikums, jo audzēkņu skaita
dinamika neatbilst vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.
Tādējādi daļai no jaunajiem speciālistiem var būt grūti atrast nodarbošanos
savā specialitātē.
“Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju
uzsākšanu augstskolās. Ja profesionālās kvalifikācijas eksāmenos IZM un KM
izglītības iestāžu absolventi uzrāda labus rādītājus, tad centralizētajos
valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi,
un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti
profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek
sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares
pārstāvjiem,” pauž Valsts kontrole.
Revidenti arī norāda, ka profesionālās izglītības reformas
mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, sekmēt
visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paplašināt izglītojamo spēju
elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicināt dzīves līmeņa
paaugstināšanos.
Par profesionālās izglītības politiku kopumā atbild
IZM, bet par profesionālo izglītību kultūras un radošo industriju jomā – KM.
Valsts kontroles vērtējumā, pastāvot dalītas atbildības sistēmai un
nepietiekamai iestāžu sadarbībai, valstī kopumā nav vienota profesionālās
izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. “Profesionālās izglītības
sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma, bet demogrāfisko
tendenču dēļ izglītības iestādes “cīnās par katru audzēkni”, jo tā ir
arī cīņa par izglītības iestādes finansējumu un pastāvēšanu,” secināts
revīzijā.
Laikā no 2010.gada līdz 2019.gadam tika veikta IZM
profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās
izglītības kompetences centri (PIKC), modernizēta izglītības iestāžu
infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze, ieviestas modulārās izglītības
programmas. Tomēr Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka optimizācija daļā
gadījumu notikusi “ķeksīša pēc”, jo pēc tās 19 izglītības iestādes
tika pārveidotas par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām, tādējādi tika
mainīts vien statuss, šķietami samazinot izglītības iestāžu skaitu. Arī
iegādātā materiāli tehniskā bāze vispār netiek vai tiek tikai daļēji
noslogota.
Valsts kontroles vērtējumā, jaunizveidotie PIKC
lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu
finansējumu. Turklāt atsevišķi kritēriji, lai atbilstu PIKC prasībām, pieļauj
iespēju tos “pievilkt” tā, lai mācību iestāde jebkurā gadījumā
kritērijus izpildītu un saglabātu PIKC statusu.
“IZM tikai revīzijas laikā noteica nozaru
sadalījumu PIKC metodiskās vadības īstenošanai. Līdz ar to astoņus gadus vienu
no būtiskākajiem profesionālās izglītības sistēmas reformas elementiem –
metodisko vadību nozares profesijas apgūšanā un jauno tehnoloģiju apguves
nodrošināšanā – katra izglītības iestāde īstenoja pēc saviem ieskatiem un
vadoties no savu izglītības iestāžu darbības stratēģijām, nevis nozares
efektīvas attīstības nosacījumiem. Turpretī kultūrizglītības jomā PIKC
veidošana sākta 2015.gadā, un visas KM padotības profesionālās vidējās
izglītības iestādes jau vēsturiski veica metodisko centru darbu pēc reģionālā
principa,” teikts revīzijā.
Līdz ar to, Valsts kontroles vērtējumā, profesionālās
izglītības iestādes kopumā joprojām darbojas bez koordinētas metodiskās vadības,
un tas negatīvi ietekmē arī profesionālās izglītības sistēmas darbības un tam
piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
Revidenti piebilst, ka IZM arī vairāk nekā desmit gadu
nav aktualizējusi normatīvus, kas nosaka profesionālās izglītības programmu
izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Tādējādi revīzijā neizdevās gūt
pārliecību par to, vai izglītības programmām piešķirtais finansējums tik tiešām
ir pietiekams. Revīzijas izlasē iekļautajās izglītības iestādēs konstatēti
neefektīvi tēriņi, uzturot mācību procesam nevajadzīgus nekustamos īpašumus vai
dotējot maksas pakalpojumus.
Pēc revīzijas IZM apņēmusies ieviest 19 ieteikumus un
KM – 16 ieteikumus profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai.
Foto: no arhīva
