Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā
atbalstīja grozījumus Valsts
kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības –
noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās
konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.
Ar
grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu
piedziņas procesuālo kārtību.
Grozījumi
paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi
zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām
amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai,
bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos
administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs
tiesības pārsūdzēt to tiesā.
Iepriekš
deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir
par amatpersonu nelikumīgu darbību,
nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa
paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi,
un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi
neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā
konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus,
piedziņas procesu uzsāks VK.
Informāciju par personu, pret kuru vērsta
piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu
apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un
persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, plānots publicēt VK mājaslapā.
VK iepriekš arī akcentēja, ka piedāvātās likuma
izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta
palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai
amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā
daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār
VK kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās
bažas par likumu vienpusēju traktējumu.
Grozījumi
arī paredz, ka Valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK
darbību, un pirmais šāds ziņojums būs jāsniedz 2020.gadā par šī gada darbu.
Izmaiņas
Valsts kontroles likumā saistītas arī ar grozījumiem
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā,
ko Saeima šī gada maija beigās pieņēmusi galīgajā lasījumā. Tie paredz
pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no līdzšinējiem diviem līdz
četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir
atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā.
Deputāti
lēma lūgt Saeimas Prezidiju Valsts kontroles likuma grozījumus galīgajā
lasījumā Saeimas sēdē skatīt 20.jūnijā, informē Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis.
Foto: pixabay.com
