Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo
politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.
Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret
bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija, ka arī “Jaunās
vienotības”, Nacionālās apvienības un “Saskaņas” deputāti, kā
arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem
kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.
Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka
Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus
sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot
labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis
“savilkt jostas” sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis
patērētājiem, uzsvēra politiķe.
Ikstena norādīja, ka Irklis ir atzīts līderis ne tikai
Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī, ko apliecina viņa darbība savas jomas
institūcijā Eiropas līmenī. Pretendenta degsme, darba pieredze un prasmes lieti
noderēs valsts kontroliera amatā, ņemot vērā viņa zināšanas ekonomiskās jomas
regulēšanā, kā arī uz rezultātiem vērsto darbību, pauda deputāte.
Deputāte Ļubova Švecova pauda, ka Valsts kontrole (VK)
Elitas Krūmiņas vadībā ir sasniegusi augstu uzticamības līmeni sabiedrībā,
turklāt Krūmiņa “pacēla VK karogu starptautiskā līmenī”. Švecova
pieļāva, ka kolēģi Saeimā neesot pietiekami iedziļinājušies amatam kandidātu
mērķos, piebilstot, ka, viņasprāt, VK konsekventi jāturpina sāktā darbības
stratēģija un modelis. Viņa VK vadītāja amatā atbalsta Korčaginu.
Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) atzina, ka visi
trīs valsts kontroliera ir augstas raudzes profesionāļi, kas ir piemēroti VK
vadītāja amatam. Parijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas ieskatā visiem
trim kandidātiem būtu jāstrādā vienā komandā, un, ņemot vērā, ka divi no
kandidātiem jau strādā VK, partija amatā atbalsta Irkli.
Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka
tas, ka VK vadībā līdz šim ir nodrošināta pēctecība, ir panācis to, ka VK ir
augsta kompetence un augsts prestižs. VK ir jāsaglabā iesāktais kurss, un, jo
stiprāka ir VK, tajā skaitā ar spēcīgākām personībām, kam ir lielāka izpratne
par audita darbu, jo labāk valsts pārvaldei kopumā, uzsvēra politiķis.
Līdz ar to labāks piedāvājums ir abiem pašreizējiem VK
darbiniekiem, kuri kandidē uz Valsts kontroliera amatu, savukārt Irklim vairāk
ir tikai skatījums no malas un viņam vēl būtu nepieciešams laiks, lai “vispār
saprastu”, kā notiek un tiek organizēts VK darbs, pauda Valainis.
Politiķis akcentēja, ka diez gan svarīga lieta ir
politiskā neitralitāte un Irkļa situācija šajā kontekstā neiztur kritiku.
Valainis pauda bažas, ka politiski ietekmējama persona ar politisku bagāžu aiz
muguras var nonākt situācijā, kad saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus,
reizē ļoti daudz ko VK noklusēs.
Deputāte Marija Glubeva (AP) akcentēja, ka iepriekšēja
saistība ar kādu politisko spēku nevarētu būt šķērslis ieņemt vadošu amatu.
Viņa uzsvēra, ka Irklis jau desmit gadus nav aktīvs politisko partiju biedrs.
Politiķis Andris Kazinovskis atzina, ka deputātu
uzrunas raisot pārdomas, atmiņā atsaucot debates par Satversmes tiesas
tiesnesi. “Ir skaidrs, ka divu liberālo partiju kandidātu atbalsta arī
“Saskaņa”, kas raisa zināmas pārdomas,” pauda deputāts.
Kazinovskis uzskata, ka būtu jābalso par kādu no VK pārstāvošajiem kandidātiem.
Parlamentārietis Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka viņam
ir bažas par Irkļa politisko neitralitāti, ņemot vērā, ka viņš kādā ziņā
pārstāv premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pārstāvēto partiju. Tāpēc ZZS atbalsta
Korčagina kandidatūru, jo partijai ir svarīgi, lai VK saglabātu savu politisko
neitralitāti.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka visi
kandidāti ir profesionāļi. Dombrovska ieskatā nevajadzētu liegt cilvēkiem ar
pagātni kādā partijā ieņemt amatu. Viņaprāt, šādi šķēršļi novedīs pie tā, ka
neviens profesionālis vairs nekad neiestāsies partijās. Irklis ienesīs jaunu
redzējumu VK darbā, turklāt vajadzētu veicināt augstu ierēdņu profesionālu
rotāciju valsts pārvaldē, tāpēc viņš ar kolēģiem atbalsta Irkli.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) norādīja, ka līdz šim dzirdēti atzinīgi vārdi
par VK darbu, tāpat savas darbības laikā augsti vērtēts pašreizējās valsts
kontrolieres Elitas Krūmiņas profesionālisms. Šo darbu novērtē gan Latvijas
iedzīvotāji, gan starptautiski VK darbs tiek atzīts kā ļoti labs, norādīja
politiķis.
Tāpēc deputātam neizpratni raisa, ka šādā situācijā
tiek spriests par “zirgu” maiņu un kandidāta izvēlēšanos no malas. Jurašs
akcentēja, ka abiem VK departamenta vadītājiem, kuri kandidē uz valsts
kontroliera amatu, ir skaidrs vīzijas pārākums pār Irkļa piedāvājumu. Tāpēc
citu kolēģu paustais atbalsts Irklim politiķim liek domāt, ka ir kādi slēpti
mērķi, par ko ne Jurašam, ne lielai daļai Latvijas sabiedrības nav
informācijas.
Jurašs akcentēja, ka VK ir jāsaglabā politiski
neitrālās iestādes saturs, kas pašlaik tiek torpedēts. JKP vēlas, lai iestāde
netiek padarīta par politisku instrumentu, savukārt pašlaik ir pamats bažām par
šādu iespēju. Svarīgi ir valstiskos amatos virzīt apolitiskus profesionāļus,
akcentēja politiķis, aicinot balsot par Grīnhofu.
Irkļa ieskatā, Valsts kontrolei ir jānorāda arī uz
neefektīvām likuma normām, ja tādas tiek konstatētas, lai nodrošinātu jēgpilnu
uzlabojumu veikšanu revidējamajās iestādēs.
Irklim ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju
vadīšanā. Irklis ir SPRK padomes priekšsēdētājs, Eiropas Enerģētikas regulatoru
padomes viceprezidents, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras Regulatoru
valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Irklis savulaik bijis saistīts ar partiju
“Vienotība” un “Pilsonisko savienību”.
Kopumā amatam tika virzīti trīs kandidāti – Irklis, VK
padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa un VK
padomes loceklis, revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
Par Korčaginu nobalsoja 25 deputāti, bet pret – 70
parlamentārieši, savukārt Grīnhofas kandidatūru atbalstīja 17 deputāti, pret
viņu balsojot vēl 78 politiķiem.
Jauns valsts kontrolieris jāievēl, jo amata pilnvaru
otrais termiņš 2021.gada 19.janvārī beigsies Elitai Krūmiņai.
Foto: no arhīva
