Valsts prezidents Egils Levits sestdien izsludināja Saeimas
piektdien atbalstīto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku
novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās
slimības Covid-19 izplatību, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā
“Latvijas Vēstnesis”.
Levits šodien parakstījis sešus likumus, ko vakar pieņēma
Saeima, un tie publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Valsts prezidents izsludināja likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku
novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”,
grozījumus Komerclikumā, grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā
“Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, grozījumus Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī grozījumus Rīgas domes
atlaišanas likumā.
Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma
un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī
krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas
finansēšanu.
Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar
Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā
noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.
Likums paredz, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru
darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības
izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tad tiek kompensēta darbinieka
atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības pēdējo sešu
mēnešu laikā, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek
formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).
Likums nosaka, ka krīzes skarto nozaru nodokļu
maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā
arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums
radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk
kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās
dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības nodokļu nomaksu sadalīt
termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu, tiks
ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.
Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam
ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju par nodokļu
maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos
VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.
Likumā arī noteikts, ka IIN maksātājs par
2020.taksācijas gadu neveic likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis
nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020.gada 1.janvāra. Šī nodokļa
maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par
2020.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.
Likumā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu
valsts attīstības finanšu institūcijai “Altum”, ļaujot Covid-19
krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu
garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Saistību garantiju programmā būs iespēja sniegt
atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Garantijas apmērs būs līdz 50% ar
maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks
izsniegta par esošām saistībām – investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu,
kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.
Aizdevumiem jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai būs
iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Šajā programmā maksimālā
summa būs līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam ar maksimālo termiņu līdz
trim gadiem.
Tāpat likumā noteikts, ka VID virknē gadījumu atmaksās
apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu.
Vienlaikus likums nosaka, ka Covid-19 izplatības spēkā
esamības laikā papildus likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajiem
akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholiskajiem dzērieniem no akcīzes nodokļa
atbrīvos spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.
Tāpat VID varēs piešķirt komersantiem, kuriem ir
licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu,
vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.
Regulējums arī nosaka, ka Ministru kabinets varēs
pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijas kārtību un
apmēru pašvaldībām.
Vienlaikus VID 2020., 2021., 2022. un 2023.gadā būs
tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības
programmas dalībniekiem, ja to būs ietekmējusi Covid-19 krīze.
Likums arī nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes,
kā arī publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības uz likuma darbības
laiku varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt
par nomas maksas samazinājumu.
Ministru kabinets varēs noteikt arī citus atbalsta
pasākumus krīzes skartās nozarēs.
Līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem būs aizliegts
iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu
un konsolidēto gada pārskatu likums, būs tiesīga gada pārskatu un konsolidēto
gada pārskatu par 2019.gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem
pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu. Biedrības vai nodibinājumi un
reliģiskās organizācijas būs tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu par 2019.gadu
līdz 2020.gada 31.jūlijam.
Likumā ietvertos pasākumus finansēs no budžeta
finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Ministru kabinets pēc ministriju motivēta pieprasījuma varēs pieņemt lēmumu par
finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem”.
Likums arī nosaka, ka Finanšu ministrijai būs tiesības
atlikt, pārtraukt vai izbeigt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi, kā
arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un
ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdales līdz tālākiem Ministru
kabineta lēmumiem.
Tāpat, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums, finanšu ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam
periodam noteikt kontu lietošanas ierobežojumus.
Likums arī nosaka, ka nepieciešamības gadījumā finanšu
ministrs valsts vārdā būs tiesīgs nepieciešamajā apmērā ņemt aizņēmumus,
izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī būs tiesīgs
palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli
pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, valsts parāda vadības izdevumu un
saistību izpildei noteikto apropriāciju.
Likums arī nosaka gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan
azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.
Vienlaikus likums atļauj internetā iegādāties
alkoholu. Likumā atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu,
izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos
šķidrumus. Reizē aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras
jaunākas par 18 gadiem, kā arī aizliegts alkoholu realizēt laikā no pulksten 22
līdz pulksten 8.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc
izsludināšanas, tātad svētdien, 22.martā, bet tas zaudēs spēku ar īpašu likumu.
Šā likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas
izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Savukārt
Levita izsludinātie grozījumi Komerclikumā nosaka, ka kapitālsabiedrības
dalībnieku sapulces un kopsapulces varēs noturēt attālināti un balsot,
izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Grozījumi Invaliditātes likumā
paredz pasargāt personas ar invaliditāti saistībā ar Covid-19 ierobežojošo
pasākumu dēļ, ja viņām beidzas invaliditātes dokumenta derīguma termiņš un nav
iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
noteic īpašu slimības pabalsta izmaksas kārtību Covid-19 epidēmijas gadījumā,
sniedzot atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteic, ja ģimenei
(personai), kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, ārkārtējās situācijas
laikā beigsies pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtās izziņas derīguma
termiņš, tad tas tiks pagarināts uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu
kalendāro mēnesi pēc šīs situācijas beigām. Šajā laikposmā saglabājas visi
pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz ko šai ģimenei
(personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai.
Savukārt grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz pārcelt
Rīgas domes vēlēšanas uz 2020. gada 6. jūniju.
Foto: no arhīva
