Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis likumu
“Par valsts budžetu 2021.gadam”, likumu “Par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un ar 2021.gada budžetu
saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu
gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.
Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija
atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija
tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija
obligāti jāizsludina.
Kopumā “Latvijas Vēstneša” papildu laidienā
ir izsludināti 30 likumi un Valsts prezidenta paziņojums par valsts budžeta
likumu paketi 2021.gadam.
“2021.gada valsts budžets ir lielākais Latvijas
vēsturē, un es esmu gandarīts, ka šajā budžetā ir pieaugusi tā izdevumu daļa.
Tomēr Covid-19 pandēmija un neskaidrība par tās ietekmes dziļumu un ilgumu
atstās savu iespaidu uz nākamo saimniecisko gadu,” tā paziņojumā par valsts
budžetu 2021.gadam kā pamatu valsts tālākai attīstībai izsakās Levits.
Ar šodien izsludināto likumu apstiprināts valsts
budžets 2021.gadam. Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,585 miljardu eiro
apmērā, bet izdevumi – 10,764 miljardi eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām –
405 086 146 eiro.
Novērtējumā par budžeta pieņemšanas gaitu Levits
norāda, ka, rūpīgi sekojot līdzi budžeta apspriešanas gaitai Saeimā, kā arī
vairākkārt nākot ar priekšlikumiem valdībai un diskutējot ar sociālajiem
partneriem, Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem,
kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā.
“Steidzamības noteikšanai un Valsts prezidenta
mehāniskai izslēgšanai no budžeta pieņemšanas procesa konkrētajā gadījumā
nebija nekāda objektīva pamata. Budžeta pakete nevar kalpot kā sava veida
postmoderns Satversmes 81. pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un
efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu, budžeta paketē iekļaujot
līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas.
Reformu gadījumā ir būtiski paredzēt pietiekami ilgu starplaiku starp likuma
izsludināšanu un spēkā stāšanos, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar
jaunā likuma saturu un atbilstoši tam plānot savu rīcību,” uzskata Levits.
Savukārt, domājot par Latviju kā modernu un
ilgtspējīgu valsti, Valsts prezidents aicina turpmāk izvērtēt plānoto reformu
vadības procesu, lai padarītu to atvērtāku un uzlabotu dialogu ar sabiedrību.
Foto: pixabay.com
