Valsts prezidents Egils Levits rosina
Saeimai izstrādāt likumu, kurā tiktu skaidri noteikti nosacījumi
un prasības, lai komerciālie plašsaziņas līdzekļi varētu
saņemt valsts atbalstu.
Piektdien publiskā konferencē par
valsts atbalstu komerciālajiem medijiem Valsts prezidents rosināja
sākt diskusiju par risinājumu rašanu, lai demokrātijas vārdā
stiprinātu arī komerciālos plašsaziņas līdzekļus.
Pēc Valsts prezidenta paustā, likumā
jānosaka valsts atbildība, ar kuru apņemas sniegt atbalstu
komerciālajiem medijiem. Viņš uzsvēra, ka demokrātiskā valstī
ir pienākums rūpēties par medijiem, lai katram valsts pilsonim
nodrošinātu iespēju piedalīties valsts jautājumu izdiskutēšanā.
Taču papildus valsts pienākumam demokrātijas stiprināšanā,
likumā būs noteikta arī valsts atbildība.
Valsts prezidents atzīmēja, ka likumā
būs jānosaka arī valsts atbalsta instrumenti, jāietver stingri un
pārbaudāmi nosacījumi, lai skaidri noteiktu, kuri komerciālie
mediji varēs pretendēt uz valsts atbalstu. Likumā jābūt
aprakstītam komerciālā plašsaziņas līdzekļa statusam un
veidiem, lai nošķirtu profesionālu žurnālistiku no personām,
kas darbojas sociālajos tīklos. Kā uzsvēra Levits, atbalsts būs
paredzēts tieši medijiem.
Levita ieskatā, likumā būtu jāparedz
arī pamatprincipi, kas jāņem vērā komerciālajiem medijiem,
veidojot savus ētikas kodeksus. Kā prasība tiks noteikta obligāti
atklāt mediju patieso labuma guvēju vārdus un uzvārdus. Kā
uzsvēra Valsts prezidents, atbalsts pienāktos tiem medijiem, kuri
ievēro godprātību un ētiskas žurnālistikas standartus.
Likumā tiktu paredzēti arī noteikumi,
kādā veidā tiktu organizēts konkurss uz atbalstu komerciālajiem
medijiem. Valsts prezidents piekodināja, ka konkursam ir jābūt
caurspīdīgam. Pēc Levita sacītā, atbalsts tiks piešķirts tikai
tiem medijiem, kuri spēj nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku un
sniegs būtisku pienesumu demokrātijas stiprināšanā.
Kā vienu no realizējamām iespējām
Valsts prezidents rosināja veidot īpašu mediju atbalsta fondu, kur
būtu konkrēta sistēma finanšu piešķiršanai komerciālajiem
medijiem. Tas varētu būt pēc līdzīga principa kā strādā
Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Levita ieskatā, jaunveidotajam fondam
varētu paredzēt dažādas mērķprogrammas, piemēram, tehnoloģiju
iegādei vai žurnālistu apmācībai digitālajā vidē. Valsts
prezidents atzīmēja, ka atbalsta piešķiršanā svarīgs aspekts
būs valsts valodas kvalitātei. Proti, medijam sabiedrībai ir
jāsniedz ļoti laba latviešu valoda, izvairoties no interneta vides
saziņas valodas piekopšanas.
Mediju atbalsta fonds varētu iekļaut
arī biznesa inkubatorus, kas veicinātu jauno mediju rašanos, pauda
Valsts prezidents.
Tāpat Levits norādīja, ka būtu
jāparedz Mediju ētikas padomes stiprināšana, lai padome varētu
veikt dziļākas analīzes un padomes lēmumi būtu juridiski labāk
izstrādāti un sabiedrībai publiski pieejami.
Kā sacīja Valsts prezidents, tas viss
Saeimai būtu jāiestrādā jaunā likumā vairāk nekā gada laikā
un likums varētu stāties spēkā pēc nākamās Saeimas vēlēšanām.
“Šeit ir visi priekšnoteikumi, lai to izdarītu,” sacīja
Levits.
Vienlaikus Levits pauda atbalstu
pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanai medijiem no
12% līdz 5%, norādot, ka tas būtu nopietns atbalsts komerciālajiem
medijiem.
Tāpat Valsts prezidents piektdien
nosūtījis vēstuli Saeimai un Ministru kabinetam, nākot klajā ar
viedokli par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas
līdzekļu atbalstam to neatkarības, kvalitātes un plurālisma
veicināšanai, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju
centra vadītāja Justīne Deičmane.
Vēstulē Valsts prezidents uzsvēra, ka
katras demokrātiskas valsts pastāvēšanai ir nepieciešama
nacionālā demokrātiskā diskursa telpa. Viņš skaidroja, ka tā
ir telpa, kurā sabiedrības locekļi iegūst informāciju un
apmainās ar viedokļiem par publiskiem vietējas, nacionālas un arī
Eiropas un pasaules nozīmes jautājumiem, kas svarīgi mūsu
sabiedrībai un valstij.
“Sabiedrības iesaiste publiskā
spriešanā par sabiedrības un valsts dzīves jautājumiem, interese
un kompetenta zinātība valstslietās, kā arī demokrātiska
līdzdarbība savas valsts politikas veidošanā ir tas pamats, uz kā
balstās stipra un nobriedusi demokrātija un bez kā tā nevar
jēgpilni pastāvēt. Kvalitatīvas un patiesas informācijas
pieejamība un viedokļu apmaiņa veido demokrātiskā diskursa
telpu,” pauda Levits.
Levits norādīja, ka publiskā
demokrātiskā diskursa telpa ietekmē cilvēka pasaules redzējumu
daudz lielākā mērā nekā informācija, ko cilvēks iegūst savā
personiskajā vidē. Savukārt, prezidenta ieskatā, pasaules
redzējums nosaka cilvēka rīcību, kas izpaužas, kā pilsonim
piedaloties sabiedriskajos un politiskajos procesos sabiedrībai
kopīgu jautājumu lemšanā, gan balsojot vēlēšanās, gan
izmantojot visas Satversmē noteiktās iespējas piedalīties
valstslietu kārtošanā.
“Tādējādi no publiskās
informācijas, kas formē cilvēka pasaules redzējumu un no tā
izrietošo politisko un sabiedrisko rīcību, ir tiešā veidā
atkarīga valsts politikas, sabiedrības un ekonomikas kvalitāte un
ilgtspēja, kā arī valsts turpmākā attīstība kopumā,”
uzsvēra valsts pirmā persona.
Levits akcentēja, ka demokrātiskai
valstij ir jārūpējas par savas pastāvēšanas pamatu noturību.
Viņš uzsvēra, ka tas valstij ir pastāvīgi pildāms uzdevums –
nostiprināt demokrātisko iekārtu, tās neatgriezeniskumu un
rīkoties, ja kāda no tās pamatvērtībām tiek apdraudēta vai
vājināta. Tāpēc, pēc prezidenta domām, Latvijas valsts loma
attiecībā uz Latvijas demokrātiskā diskursa telpas kvalitāti
nedrīkst būt pasīva, jo no Satversmes un tā ievada izriet valsts
pozitīvais pienākums aktīvi rīkoties, lai Latvijas iedzīvotājiem
būtu iespēja iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku un
daudzveidīgāku informāciju par sabiedrībai aktuāliem un
nozīmīgiem jautājumiem.
Viedoklī pausts, ka kvalitatīvas
nacionālās demokrātiskās diskursa telpas veidošanā īpaša loma
ir plašsaziņas līdzekļiem – preses izdevumiem, radio un
televīzijas raidījumiem, kā arī interneta ziņu vietnēm -, kas
pieejami plašām iedzīvotāju aprindām. Levits norādīja, ka
valsts pienākums ir izstrādāt politiku, kas sekmē plašsaziņas
līdzekļu spēju atbildīgi un kvalitatīvi pildīt savu nozīmīgo
lomu Latvijas demokrātiskajā diskursa telpā.
Nosūtītajā viedoklī Levits pievērsa
uzmanību šī brīža Latvijas plašsaziņas līdzekļu situācijai,
raksturojot Satversmē ietvertos vārda brīvības kā demokrātiskas
valsts iekārtas pamatvērtības konstitucionālos pamatus,
Satversmes tiesas un Senāta judikatūru, kā arī starptautisko un
Eiropas Savienības institūciju atziņas informācijas telpas un
plašsaziņas līdzekļu darbības jautājumos. Valsts prezidents
piedāvāja kritērijus un risinājumus komerciālo plašsaziņas
līdzekļu normatīvās vides sakārtošanai, to kvalitātes un
daudzveidības atbalstam.
Foto: No arhīva
