Studiju un studējošā kredīti vairs
netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un
amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga
Šuplinska (JKP).
Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno
studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā
sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt
dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies
kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā.
Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar
darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās
jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta
veidošanas procesā.
Šodien valdība atbalstījusi
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos
Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta
piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot
no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par
darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos
Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu
varēja cerēt izglītības jomā nodarbināti, piemēram,
vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu audzinātāji, kā
arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki, mediķi,
arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā
nodarbinātie.
Šuplinska skaidroja, ka tad, kad
sistēma darbosies un valsts iestādes redzēs, ka, piemēram,
pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz kredītņēmēju un šie
konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami tautsaimniecības
nozarei, tad iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu atmaksu
no valsts budžeta.
Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt
studētgribētāju piesaisti, piemēram, pedagoģijā, ministre
atzina, ka ir grūti teikt. Viņa stāstīja, ka jaunā viengadīgā
pedagogu programma paredz paaugstinātas stipendijas, savukārt četru
gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta piešķiršanas
summa, lai “tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī
dzīvošanai”.
Kā vēstīts, lai pilnveidotu valsts
galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, IZM 2018.gada
rudenī izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no
Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas (FM), Valsts
kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares
asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas “Altum”.
Oktobrī valdība atbalstīja IZM
izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli,
kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu
nodrošinājums.
IZM sola, ka jaunais kreditēšanas
modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo
pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un
palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību. Studējošais
varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm.
Ministrija skaidro, ka jaunajā modelī
tiks noteikti procentu likmju griesti, kas jāmaksā studējošajam,
nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi. Vidēji prognozējamā
pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.
Tiek uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas
administratīvās procedūras kredīta izsniegšanai un neatmaksāto
kredītu piedziņai. Līguma noformēšana notikšot pārsvarā
attālināti ar elektronisko parakstu.
Pašreizējais modelis darbosies līdz
2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma
apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM un iepriekšējās
izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus
ar valsts galvojumu.
Foto: no arhīva
