No 20.janvāra visiem melanomas
pacientiem nodrošinās valsts apmaksātu ārstēšanu ar
imūnterapiju, informē Nacionālais veselības dienesta pārstāve
Tanita Tamme-Zvejniece.
Terapiju apmaksās gan iepriekš
neārstētiem pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu un negatīvu
mutāciju, gan pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju, kuri
progresējuši pēc iepriekš saņemtas mērķterapijas.
Līdz ar to metastātiskas melanomas
ārstēšana Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, tiks
nodrošināta atbilstoši starptautiskajām melanomas ārstēšanas
vadlīnijām, norādīja dienesta pārstāve.
To, kāda terapija katram ļaundabīgas
ādas melanomas pacientam ir visatbilstošākā, izvērtēs un
nozīmēs ārsts.
Līdz šim metastātiskas melanomas
pacienti ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju vairs neatbilda
kompensējamo zāļu izrakstīšanas nosacījumiem, un valsts budžets
nesedza pacientu dzīvībai nepieciešamo ārstēšanu, kas izmaksā
desmitiem tūkstošus eiro.
Melanomas pacientu biedrība “Soli
priekšā melanomai” vairākkārt pievērsa uzmanību šai
situācijai. Tika rīkoti arī labdarības koncerti, lai vāktu
ziedojumus terapijai pacientiem.
Plašāk izskanējis vienas no biedrības
dibinātājām – Sondras Zaļupes – stāsts. Biedrībā
skaidroja, ka sākotnēji Zaļupe lietoja zāles, kas mēnesī
maksāja 9000 eiro un kuras viņai sedza valsts. Tomēr melanomas
paveids mainījās, un nu viņai vajag zāles, kas izmaksā aptuveni
4500 eiro mēnesī, tomēr valsts šos preparātus nekompensē.
Šobrīd terapija tiek nodrošināta ar līdzcilvēku ziedojumiem.
Biedrības “Soli priekšā melanomai”
vadītāja Olga Valciņa pauda gandarījumu par jaunajām izmaiņām.
“Šis ir grandiozs solis uz priekšu – milzīgs paldies
politiķiem un ziedotājiem,” uzsvēra biedrības vadītāja.
Pēc Valciņas teiktā, tieši biedrības
pārstāvji “bija tie, kas skaļāk runāja par to, ko visi
zināja”. Proti, biedrība iesaistījās informētības celšanā
gan sabiedrības, gan valstiskā līmenī, devās uz Saeimas
komisijām, klātienē tikās ar ārstu organizācijām, pauda savu
nostāju pacientu forumos.
Vaicāta par tālākajiem biedrības
soļiem, biedrības vadītāja stāstīja, ka patlaban ir divi
virzieni, kuros tiek strādāts. Pirmkārt, notiek darbs pie pacientu
ceļveža izstrādes, kas palīdzētu melanomas pacientiem iegūt
visu nepieciešamo informāciju.
Otrkārt, biedrība ir iesaistījusies
sarunās ar atbildīgajām iestādēm par adjuvanta terapijas
nodrošināšanas iespējām. Valciņa norādīja, ka šāda terapija
jau tiek nodrošināta melanomas agrīnās stadijas pacientiem
vairākās Skandināvijas valstīs, un pēdējie pētījumi liecinot,
ka šādas terapijas nodrošināšana atstājot pozitīvu ietekmi uz
valsts budžetu.
Melanoma ir viens no ļaundabīgo ādas
audzēju veidiem, ja tas netiek laicīgi pamanīts, var rasties
metastāzes jeb vēža šūnu izplatīšanās caur asins plūsmu vai
limfātisko sistēmu, skaidro speciālisti.
Ik gadu Latvijā melanomu atklāj vidēji
200 cilvēkiem un katru gadu ar melanomu mirst aptuveni 80 cilvēku.
Ja vēl pirms desmit gadiem, attīstoties metastāzēm, šo vēzi
Latvijā nebija iespējams ārstēt un pacients bija nolemts nāvei,
šodien, izmantojot jaunākās paaudzes terapiju, arī melanoma kļūst
par hronisku slimību, norāda speciālisti.
Šogad janvārī, komentējot situāciju,
kurā nonākusi konkrēti Zaļupe, veselības ministre Ilze Viņķele
(AP) atzina, ka šāda situācija radusies, jo ļoti ierobežota
finansējuma apstākļos ir mēģināts rast risinājumus, kas
sistēmiski šķiet labi, bet tikko skar konkrētu pacientu – tie
šķiet absolūti absurdi. Viņa norādīja, ka NVD vērtē, kādas
būtu iespējamas izmaiņas, solot rezultātu iespējami ātri.
Foto: no arhīva
