Pārtraucot studiju un studējošā kredītu dzēšanu, ir pārkāpti
tiesiskās paļāvības principi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā
“Rīta panorāma” šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa atzina, ka jaunais studiju un studējošā kredītu
izsniegšanas modelis bija vajadzīgs, tomēr LIZDA visu laiku esot iebildusi tam,
ka tiek pārtraukta kredītu dzēšana pedagogiem.
Viņa atklāja, ka tiek apzināts, vai ir kāds izglītības
nozares pārstāvis, kurš būtu gatavs par to tiesāties.
Pēc arodbiedrības aprēķiniem pedagogu kredītu dzēšanai
tika tērēti ap 200 000 eiro gadā. Viņa atzina, ka tas bija motivējošs elements.
Runājot par trešdien gaidāmo LIZDA padomes sēdi, kurā
paredzēts lemt par iespējamām protesta akcijām, Vanaga sacīja, ka protestus ir
plānots rīkot, ja tiks virzītas izmaiņas likumos, kas nosaka pedagogu
atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, šo palielinājumu svītrojot.
“No vairākiem politiķiem bija nepārprotami
signāli, ka šādi grozījumi tiks iesniegti,” viņa norādīja, uzsverot, ka
LIZDA arī prasīs rakstiskus apliecinājumus tam, ka tādu grozījumu nebūs.
Viņa sacīja, ka šādas solis sperts, lai politiķi
“pat neuzdrošinātos” iesniegt šādus grozījumus.
Vanaga pauda, ka nevajadzētu arī pārbaudīt augstākās
izglītības un zinātnes sektora “pacietības cenu”.
“Ieteiktu neraustīt guļošu lauvu aiz ūsām šajā
reizē,” viņa norādīja.
Turpretī
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūrai LETA uzsvēra, ka LIZDA norāde
par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, atsakoties no studiju kredīta
dzēšanas noteiktu profesiju pārstāvjiem, nav pamatota.
Ministrijā skaidroja, ka jaunais studiju un studējošā kredītu
izsniegšanas modelis tika saskaņots, un tiem speciālistiem, par kuriem ir
pieņemts lēmums, ka viņiem uzsāk kredītu dzēšanu, dzēšana arī turpināsies.
Tomēr turpmāk vairs nenotiks jaunu kredītu dzēšana.
IZM šo lēmumu pamatoja ar to, ka normatīvie akti, kas bija spēkā
līdz šim, neparedzēja Ministru kabinetam nekādus ierobežojumus vai noteikumus
attiecībā uz amatu kategorijām vai citiem nosacījumiem studiju kredīta
dzēšanai, tai skaitā par līdzekļu apmēru, kas tam tiek novirzīts. “Pretendentam
nebija no normatīvajiem aktiem izrietoša tiesiska pamata paļauties, ka viņa
joma un amats būs iekļauts ikgadējā Ministru kabineta rīkojumā,” skaidroja
ministrija.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ņemot vērā minēto, atteikšanās no
kredītu dzēšanas par darbu noteiktajās jomās neietekmē personu tiesības un
likumiskās intereses, kā arī nepasliktina personu tiesisko stāvokli, jo
regulējums attiecībā uz kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās neparedzēja
personai tiesības tieši un nepastarpināti, ņemot vērā attiecīgās personas
darbības jomu vai profesiju, saņemt kredīta dzēšanu no valsts budžeta
līdzekļiem.
Kā vēstīts, 3.decembrī valdība atbalstījusi Izglītības
un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos,
kuri cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā
kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.
Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt
izglītības jomā nodarbināti, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi,
bērnudārzu audzinātāji, kā arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki,
mediķi, arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā nodarbinātie.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
aģentūrai LETA skaidroja, ka tad, kad sistēma darbosies un valsts iestādes
redzēs, ka, piemēram, pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz kredītņēmēju un
šie konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami tautsaimniecības nozarei, tad
iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu atmaksu no valsts budžeta.
Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt studētgribētāju
piesaisti, piemēram, pedagoģijā, ministre atzina, ka ir grūti teikt. Viņa
stāstīja, ka jaunā viengadīgā pedagogu programma paredz paaugstinātas
stipendijas, savukārt četru gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta
piešķiršanas summa, lai “tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī
dzīvošanai”.
Foto: pixabay.com
