Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, liecina
aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas
pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un
3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši
šai kartei būtu Jūrmala, Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās
dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt
Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī
vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu
ar Baldoni un tamlīdzīgi.
VARAM ministrs Juris Pūce (AP) šovakar LTV raidījumā
“1:1” apstiprināja, ka rīt ministrija prezentēs jauno Latvijas karti,
kurā 119 pašvaldību vietā iezīmētas 35 pašvaldības. Viņaprāt piedāvātā reforma
ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt
attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski
vājāki novadi.
“Pieļauju, ka daudziem prezentētā karte liksies
jau redzēta, jo tā lielā mērā būs līdzīga tai, kas tika izmantota pirms
reģionālās reformas sākšanas,” piebilda ministrs.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots
izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
Kā ziņots, Saeimas atbalstītais Administratīvi
teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā
teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru
kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā
likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama
reforma.
Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts
administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas
kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību
pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību
izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas
nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.
Reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto
teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties
spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj
nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē
un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām
izmaksām.
Foto: no arhīva
