Kāpēc Miezīti sauc par Miezīti? Šajā pilsētas dienvidrietumu nomalē ir mājas vairāk nekā diviem tūkstošiem jelgavnieku. Taču lielum lielais vairākums ir ienācēji, kas šeit dzīvo kādus gadus divdesmit. Mieži Miezītē nekad neesot audzēti, bet dārzeņi gan, raksta «Zemgales Ziņas».
Miezītes skolas jeb tolaik Jelgavas 4.pamatskolas darbvedim Vilim Azevičam, kurš tajā strādāja no 1945. līdz 1951.gadam, skolotājs Gustavs Purmalis stāstījis, ka divdesmitajos gados Miezītes muiža tautā saukta par Šindermuižu. Tur atradies kantoris sauso tualešu izvedējiem. Ar to saturu tie piepildījuši baseinu, kas atradies Miezītes ceļa un Dobeles šosejas stūrī. Miezītnieki šo «zeltu» lietojuši savu divu līdz četru hektāru lielo zemesgabalu mēslošanai un tā ieguvuši pat divas ražas gadā. Taču šajā vietā audzētajai produkcijai bijusi slikta slava skābās augsnes dēļ. Manīgākie esot pārdevuši Miezītes pļavās izaudzēto sienu un paši iepirkuši citviet audzēto. Citādi lopi, sevišķi aitas, pa gadu vai diviem nobeigušās. Par mūsdienu galveno problēmu Miezītē uzskata meliorācijas sistēmas bojājumus. Apbūvējot gruntsgabalus, rokot pie mājām dīķus, kolhozu laikā ieliktās drenas esot sapostītas, un šajā slapjajā vasarā cietis kādas saimniecības kartupeļu lauks. Par pārplūdušiem laukiem tagad nebēdā agrākais Naudītes zemnieks un vēl agrāk jelgavnieks Andris Blūmenfelds. 2000.gadā uz Miezīti viņa ģimene pārvācās kopā ar piecām govīm. Tolaik Blūmenfeldi ar pienu apgādājuši bērnu dārzus, bet tad tas mazajām piensaimniecībām kļuva neizdevīgi. Andris atgriezās savā pamatspecialitātē – pedagoģijā, taču uzskata, ka Miezītē dzīvot ir jaukāk nekā pilsētas centrā.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 11.septembra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
