Pēc vairākām lietaini
drēgnām dienām Vecpilsētas svētku dalībnieki un vērotāji
sestdien, 16. septembrī, tika iepriecināti ar saulīti. Tiesa, ne
vairs vasarīgi dāsnu, bet visai rudenīgu. Toties dāsni bija
svētku organizatori no biedrības “Jelgavā 21.gadsimts” un
pilsētas domes administrācijas Sabiedrības integrācijas
pārvaldes, sadarbībā ar Jelgavas Latviešu biedrību (JLB), biedrību “Vecpilsētas ielas kvartāls” un citiem palīgiem sarūpējot plašu programmu “Brīvības pulss”.
Vecpilsētas ielas svētki Jelgavā tiek atzīmēti kopš 2013.gada ar mērķi sniegt informāciju par Vecpilsētas vēsturi, seno koka apbūvi, tās saglabāšanu un restaurāciju, kā arī Vecpilsētas ielas kvartāla attīstību nākotnē.
Šogad pēc nelielas iesildīšanās senioru deju kolektīvu un salonansambļa “Arco” izpildījumā svētku galvenajā laukumā ieradās pats Kurzemes gubernators, lai paziņotu tautai priecīgo vēsti, ka ķeizars Aleksandrs I parakstījis pavēli par dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemes guberņā, līdz ar to izrādes tematiskais akcents tika vērsts uz tautas brīvlaišanas 200. gadadienu.
Režisores Vijas Zelmenes iestudētajā JLB amatierteātra uzvedumā piedalījās arī Vircavas un Vilces pagasta amatierteātri, Lielplatones vēsturiskais deju kolektīvs “Senvedere”, JLB senioru deju kolektīvs “Rudens roze”, Garozas pagasta deju kolektīvs “Garroze”, Ānes deju kolektīvs “Čaukstenes”, instrumentālais ansamblis “Tandēms” un citi.
Pēc gubernatora klātesošos uzrunāja arī šolaiku Jelgavas pilsētas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš, aicinot kopt un saglabāt un kopt šo vēsturisko saliņu. Tas sasaucās ar arhitekta Pētera Blūma aicinājumu restaurācijas darbiem cenšoties pieiet ar lielu rūpību, maksimāli saglabājot vēsturiskās vērtības.
Vecpilsētas ielas Nr.14 un Krišjāņa Barona ielas Nr.50 namu pagalmā arhitekts Ēriks Cērpiņš interesentiem pastāstīja par jau tuvākajā nākotnē gaidāmajām izmaiņām, pārbūvi un jaunā Zemgales Restaurācijas centra izveidi tieši šajā ēkā.
Interesentiem bija iespēja praktiski darboties trafaretu krāsošanas meistarklasē, ko piedāvāja vācu krāsu ražotājs ar simt gadu pieredzi šajā jomā “ALPINA”.
Savukārt saņemt konsultācijas un praktiski līdzdarboties koka logu restaurācijā sniedza “RERE Meistari” speciālisti, kas pašreiz veic Jelgavas pils lielo logu restaurāciju.
Ne tik praktiski noskaņotus svētku apmeklētājus iepriecināja koncertprogramma, ko bija veidojusi režisore Aija Treija, koncerta koncepciju skatot kā tautas svētkus pēc dzimtbūšanas atcelšanas jeb zemnieku brīvlaišanas.
“XIX gadsimta sākumā latvieši vēl tikai mācās būt brīvi,” savu ideju raksturo A.Treija. “Jelgavā 1822. gadā sāk izdot “Latviešu Avīzes”, kuru redaktors Kārlis Vatsons pirmajā numurā raksta: “Mums šķiet, ka vajaga papriekšu savu pašu mājokli labi pazīt un to vērā ņemt, kas mīļā tēvu zemē notiek.” Kopā ar bijušo kunga jokdari Jēci un ķēkšu Grietu skatītāji varēja iepazīt gan to laiku lustes un spēles, gan sajust kopēju pulsu ar saviem draugiem un kaimiņiem – mazākumtautību biedrību kolektīviem.”
Koncerta otrajā daļā uzstājās deju grupa “Intriga”, bērnu vokālais ansamblis “Rotiņa”, jauniešu popgrupa “Noslēpums”, jaunās muzikālās apvienības “Summerband”, “Labi cilvēki” un Jāņa Grūtupa grupa, kas centās pētīt dažādās brīvības izpausmes nu jau 21. gadsimtā.
Foto: Nils Jaunsubrēns
