Par vēlēšanu novērotāju varēs pilnvarot Latvijas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, teikts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātajā Vēlēšanu novērošanas instrukcijā, kas publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.
Vēlēšanu un nobalsošanas novērošana Latvijā notiek saskaņā ar CVK instrukciju, kas nosaka gan to, kuras personas drīkst novērot vēlēšanu procesu, gan kādā kārtībā šis pienākums pildāms. Novērotāju lokā ir CVK un pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļi un to pilnvarotās personas, politisko partiju deleģētie pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī Latvijas pilsoņi no 16 gadu vecuma, kuri apguvuši īpašu CVK mācību programmu.
Lai saņemtu pilnvarojumu, pilsoņi savlaicīgi piesakās noteiktā kārtībā – elektroniski vai iesniedzot pieteikumu ar norādi uz vēlamo vēlēšanu iecirkni. Par pilnvaru izsniegšanu lemj CVK vai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, teikts instrukcijā.
Novērotājiem ir iespēja brīvi izvēlēties iecirkni, vērot vēlēšanu kastes aizzīmogošanu un fiksēt plombu numurus, uzdot jautājumus komisijas locekļiem, iepazīties ar vēlēšanu gaitas žurnālu un paust priekšlikumus vai iebildumus par balsošanas procesu. Novērotāji var sekot gan balsošanai iecirknī, gan izbraukuma balsošanai, kā arī būt klāt balsu skaitīšanā un pārliecināties par rezultātu atbilstību faktiskajiem datiem. Viņiem ir tiesības uzzināt rezultātus uzreiz pēc to apstiprināšanas un iesaiņoto materiālu aizzīmogošanā izmantot savu zīmogu vai parakstu. Vienlaikus novērotājam ir pienākums iepazīties ar normatīvajiem aktiem, uzrādīt pilnvarojumu un dokumentus, cienīt vēlētāju tiesības un privātumu, ievērot aizklātas balsošanas principu, neiejaukties komisijas darbā, nepaust politiskus uzskatus un nekavējoties ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.
Instrukcija nosaka arī praktisko uzvedības un darba kārtību. Novērotājiem jādarbojas, balstoties uz precīzu un objektīvu informāciju, jāseko vēlēšanu procesa atbilstībai likumiem un jāatrodas tādā attālumā, lai netraucētu ne vēlētājiem, ne komisijas locekļiem. Balsu skaitīšanas laikā iecirknis tiek slēgts, un, ja novērotājs to atstāj, atpakaļ viņu vairs neielaiž. Komisija nav atbildīga par transporta nodrošināšanu izbraukuma balsošanas laikā. Ja novērotājs pamana būtiskus iespējamos pārkāpumus, piemēram, balsu pirkšanu vai viltošanu, viņam ir pienākums vērsties Valsts policijā vai Valsts drošības dienestā.
Atsevišķa instrukcijas sadaļa veltīta filmēšanai un fotografēšanai. Novērotāji drīkst fiksēt procesu iecirknī, ja tas netraucē darbu un tiek ievēroti datu aizsardzības un aizklātuma principi. Personas drīkst filmēt vai fotografēt tikai ar nepārprotamu piekrišanu. Novērotājs šādos gadījumos kļūst par datu pārzini, tādēļ viņam jāievēro visas normatīvo aktu prasības par datu apstrādi. Balsošanu vēlētāja atrašanās vietā drīkst filmēt tikai ar vēlētāja skaidru atļauju un pēc detalizētas informēšanas par datu apstrādes nosacījumiem. Savukārt slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās filmēšana un fotografēšana ir aizliegta.
Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra sākumā.
