Jau gadus trīsdesmit Ozolnieku novadā, no
dzelzceļa vai auto tilta uzmetot aci Iecavas upei, skats paveras neparasti
mierīgs – neviena makšķernieka, nevienas laivas, un arī ūdens ir stāvošs kā
dīķī. Šķiet, ka nu jau visos četros gadalaikos Iecavu klāj arī dīķiem
raksturīga peldošo aļģu virskārta. Taču 20. gadsimta 70. gados pa Iecavu gāja
liellaivas ar māliem un “Spartaka” ceplī dedzinātiem ķieģeļiem. Agrāk upe
paloja tā, ka vēl astoņdesmito vidū melioratori Ozolniekos iepretī remontu
mehāniskajai rūpnīcai gar Iecavas krastu uzbēra aizsargdambi.
Līdz
2022. gadam projektu sola īstenot
Visbeidzot, šķiet, “ūdeņi ir sakustējušies”. Tagad ne tikai
dabas mīļotāji, bet arī ūdenssaimniecības lietpratēji ir atzinuši, ka Iecavu kā
stāvošu dīķi atstāt nevajadzētu. Jau nākamajā gadā paredzēts sākt vērienīgus
upes atjaunošanas darbus. SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”
Zemgales reģiona meliorācijas daļas vadītāja Filimonija Brigmane paskaidro, ka
pēc šīs valsts kapitālsabiedrības pasūtījuma ir izstrādāts Iecavas atjaunošanas
būvprojekts. “Projektam 2014.– 2020. gada plānošanas periodā ir pieejams ES
fondu un valsts budžeta finansējums. Tiks izmantoti Eiropas Reģionālās
attīstības fonda līdzekļi, kas paredzēti potomālo jeb lēni plūstošo upju
atjaunošanai, lai samazinātu plūdu riskus applūstošajās teritorijās,” skaidro
F.Brigmane. Viņa piezīmē, ka Iecavas, kas ir valsts nozīmes ūdensnoteka,
atjaunošanas projektu paredzēts sākt 2021. gadā un pabeigt 2022. gada beigās.
Visu rakstu lasiet 12.novembra “Zemgales Ziņās”
Foto:
Ruslans Antropovs, ozolaivas .v. un Ozolnieku bibliotēka
