Ar valdības novadu karti neapmierinātās pašvaldības, tostarp Līvbērze, Glūda un Valgunde, vērsīsies Satversmes tiesā. Par to pēc tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu un citām amatpersonām vienojušies 34 pašvaldību vadītāji.
Nav tendētas uz konfliktuŠīs pašvaldības līdz pagājušā gada beigām pieņēmušas lēmumu par atsevišķa novada izveidošanu, bet tas nav ņemts vērā, apstiprinot administratīvi teritoriālo iedalījumu. Piemēram, Valgundei jau bija piešķirts novada statuss, bet arī tas tika anulēts.«Ja valdība nenāks solīti pretī un nepārdomās, iesim līdz galam, lai gan neviena pašvaldība nav tendēta uz tiesāšanos un labprāt atrisinātu jautājumu mierīgā ceļā. Bet atpakaļceļa nav, jo neesam saņēmuši argumentētu pamatojumu, kāpēc nevaram veidot savus novadus,» uzskata Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Ilze Vītola.Bez iesnieguma Satversmes tiesā pašvaldības arī sūtīs vēstuli Ministru kabinetam un aicinās uz tikšanos premjeru Ivaru Godmani.Konkrētas atbildes nesaņemTikšanos ar E.Zalānu rajona pašvaldības vērtē kā produktīvu un ir gandarītas, ka ministrs nav izvairījies no problēmas, kaut arī no viņa nav sagaidītas atbildes. Piemēram, Amatas novads jau pierādījis, ka spēj pastāvēt un ekonomiski attīstīties, taču reformas virzītāji šo statusu anulējuši, nesniedzot pamatotu atbildi.E.Zalāns pašvaldībām neko nav solījis. Ministrs piekritis, ka Jelgavas novada gadījumā, kad tā centrs atradīsies citā administratīvajā teritorijā – Jelgavas pilsētā kā Zemgales reģiona centrā – nav pārdomāts risinājums. Tas attiecas arī uz citām republikas pilsētām, kas nav iekļautas Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Pieteikumu Satversmes tiesai izstrādās pašvaldību darba grupa. Kad to varētu iesniegt, pašlaik nevar prognozēt, jo līdz šim arī Satversmei nav līdzīgas pieredzes.I.Godmanis šonedēļ pauda, ka Latvija pastāvēs ilgi, ja novadu reformu izdosies realizēt bez pilsoņu kara. Citādi pašvaldību peripetijas premjers reducē tikai uz politisko cīņu.
