Slimnīcām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus,
lai arī pēc tiem ir pieprasījums, tāpat nav pietiekami pamatdarbā strādājošu
mediķu, un piedevām atsevišķās iestādēs zemais veikto operāciju un pieņemto
dzemdību skaits apdraud ārstu profesionalitāti, to atbilstoši aģentūras LETA
rīcībā esošajai informācijai slimnīcu izvērtējumā secinājusi Veselības
inspekcija (VI).
Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā VI veica
ārstniecības iestāžu atbilstības līmeņu izvērtējumu. Vērtējot iestādes, VI ņēma
vērā pakalpojumu apjomu, specializāciju, vietu Hospitalizācijas plānā,
nodrošinājumu ar resursiem, personāla resursus un uzņemšanas nodaļas darba
nodrošināšanu. Vērtētas arī ķirurģiskās aktivitātes, dzemdību skaits, gultu
noslodze, finansējuma apguve, VI saņemtās sūdzības un veiktās pārbaudes.
Pārbaudēs VI atklājusi vairākus riskus, piemēram,
finansējuma pārmaksu, valsts pasūtījuma regulāru neizpildi, ilgstošas diennakts
dežūras un daudzas darba vietas vienam speciālistam. VI norāda arī uz
nesertificēto ārstu un rezidentu formālu uzraudzību un vadību, jo uzraugošie
ārsti-speciālisti strādā vairākās darba vietās vai atrodas ilgstošā prombūtnē.
Pašlaik Latvijā ir 23 daudzprofilu slimnīcas, tikpat
specializētās, to skaitā arī sanatorijas, kā arī astoņas aprūpes slimnīcas. No
tām 26 ir iedalītas piecos līmeņos.
Patlaban Latvijā slimnīcas ir iedalītas piecos
līmeņos. Pirmā līmeņa slimnīcas nodrošina darbību pamata profilos – terapijā un
hronisko pacientu aprūpe. Tās ir Līvānu, Aizkraukles, Bauskas un Limbažu
slimnīca, kā arī Ludzas medicīnas centrs.
Otrā līmeņa slimnīcas nodrošina darbību divos
obligātajos profilos – terapijā un ķirurģijā-, un tajās papildu ir arī izvēles
profili, piemēram, grūtniecības un dzemdību aprūpe. Otrā līmeņa slimnīcas ir
Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīcas.
Trešajā līmenī pašlaik darbojas Cēsu klīnika, Madonas,
Kuldīgas, Dobeles un apkārtnes, Jūrmalas un Ogres rajona slimnīcas, kā arī
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kurās pieejama aprūpe piecās obligāto
jomu specialitātēs un neatliekamā palīdzība.
Ceturtā līmeņa jeb reģionālās slimnīcas ir Liepājas
reģionālā, Daugavpils reģionālā, Ziemeļkurzemes reģionālā, Jelgavas pilsētas,
Vidzemes, Jēkabpils reģionālā un Rēzeknes slimnīca. Tās nodrošina aprūpi 13
obligāto jomu specialitātēs un neatliekamo palīdzību.
Savukārt universitāšu klīnikas ir piektā līmeņa
iestādes, nodrošinot aprūpi vismaz 21 obligāto jomu specialitātē un sniedzot
neatliekamo medicīnisko palīdzību. Katrai no šim slimnīcām iespējami arī
papildu profili.
VI arī secinājusi, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās
ir zema operāciju un dzemdību aktivitāte, un tādēļ ārsti zaudē
profesionalitāti. Turklāt mazs dzemdību un operāciju skaits norādot, ka
attiecīgie speciālisti pa nakti šajās iestādēs nav nepieciešami.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka
augstākais vidējais ķirurģisko skaits ceturtā līmeņa slimnīcās dienā pērn bijis
Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur dienā vidēji bijušas 15,6 operācijas. Vairāk
nekā desmit operācijas veiktas arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Vismazāk
operāciju bijis Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – vidēji 4,21 dienā.
Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcās veikto
operāciju skaits kopumā ir zemāks. Visvairāk – vidēji 6,15 operācijas dienā –
pērn veiktas Madonas slimnīcā, bet pārējās iestādēs tas nesasniedz četras
operācijas dienā. Alūksnes un Krāslavas slimnīcās pērn šis skaits dienā vidēji
bijis pat 0,94 un 0,65 operācijas dienā attiecīgi.
Vērtējot dzemdību pakalpojumu nodrošināšanu, VI
norāda, ka atbilstoši OECD drošības rekomendācijām ārstniecības iestādei
vajadzētu pieņemt 1000 dzemdības gadā, bet Latvijā šī prasība noteikta vismaz
500 dzemdību gadā.
Saskaņā ar NVD datiem ceturtā līmeņa slimnīcās pērn
notikušas no 483 dzemdībām Rēzeknes slimnīcā līdz 1122 Vidzemes slimnīcā.
Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcās šajā ziņā līdere ir Jūrmalas slimnīca,
kur bijušas 1677 dzemdības. Vismazāk – 242 – dzemdētājas aprūpētas Balvu un
Gulbenes slimnīcu apvienībā. 500 dzemdību slieksni nesasniedz arī Madonas
slimnīca (318), Preiļu slimnīca (358), Ogres rajona slimnīca (465) un Kuldīgas
slimnīca (489). Dobeles un apkārtnes slimnīcā notikušas 502 dzemdības.
VI norāda arī uz to, ka ir apdraudēta pakalpojumu
kvalitāte un drošums, jo nav izveidotas profesionāļu komandas, sakārtoti
procesi. VI uzskata, ka augsta līmeņa speciālists, kas nāk no universitātes
līmeņa slimnīcas, nenozīmē to, ka sniegtais pakalpojums būs tikpat augstā
līmenī citā slimnīcā, jo kvalitāti un drošību spēj nodrošināt vairāku faktoru
kopums, tostarp speciālista kompetence, iestādes darba organizācija, komandas
darbs un efektīva komunikācija, darba vide, pieejamās tehnoloģijas un regulāra
apmācība darba vidē.
Turklāt pastāv risks, ka speciālists, kurš ikdienā
nestrādā slimnīcā, nepārzina vai slikti pārzina slimnīcas procesus, iekšējās
procedūras, nesaņem savlaicīgu informāciju par svarīgām izmaiņām, jaunumiem un
nepārzina iekšējo komandas darbu, klimatu, reaģēšanas, komunikācijas mehānismu,
īpaši neatliekamās situācijās. Tāpat kā risks šādos gadījumos ir nogurums un
samazināta reaģēšanas spēja ārkārtas situācijā, aizkaitināmība komunikācijā,
secinājusi VI.
VI izvērtējums arī liecina, ka otrā un trešā līmeņa
slimnīcās faktiski ir viens katras specialitātes ārsts, taču tajās nav
noslodzes. Tai pat laikā šīs slimnīcas var maksāt vienam speciālistam vairāk
nekā universitātes slimnīcas, un tādējādi notiek “tirgus kropļošana”
darba samaksas jautājumā. Šie un citi faktori VI ieskatā arī veicina to, ka nav
iespējams realizēt algu reformu.
Ņemot vērā iestāžu izvērtējumu, VI secinājusi, ka
slimnīcas ir aprīkotas tehnoloģiski, izremontētas un renovētas, kā arī
apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistiku līgumam ar NVD. Taču slimnīcās
nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu, pacientu un motivācijas attīstīt
mazāk apmaksātus pakalpojumus, neskatoties uz pieprasījumu. Tāpat pastāv
problēma ar pacientu pārvešanu gan uz augstāka, gan zemāka līmeņa iestādi.
VI iesaka atslogot universitātes slimnīcas no
pakalpojumiem, kas nav raksturīgs augstam slimnīcas līmenim. Tāpat šīm un
ceturtā jeb reģionālā līmeņa slimnīcām nebūtu jāsaskaņo pacienta pārvešana
turpmākai ārstēšanai teritoriālajā slimnīcā. Uz teritoriālajām slimnīcām VI
aicina vairāk virzīt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus.
Savukārt ķirurģiskās aktivitātes un dzemdībpalīdzība
būtu jāvērtē atsevišķi katrai slimnīcai, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību un
personālresursus reģionā, norāda inspekcija. Tā iesaka arī trešā līmeņa
slimnīcu pamatpakalpojumus papildināt ar visa veida aprūpes un rehabilitācijas
pakalpojumiem un attīstīt dienas stacionāra pakalpojumus.
Inspekcijas ieskatā, otrā līmeņa slimnīcās jāveido
steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kuros nav nepieciešama anesteziologa
diennakts dežūra. Tāpat esot jāvērtē nespecializētu slimnīcu attīstība apmēram
50 kilometru attālumā no Rīgas. VI iesaka katras slimnīcas attīstību vērtēt,
balstoties uz specializēta personāla pieejamību, specializācijas iespējām,
teritoriālajam novietojumam.
VI norāda, ka tā ir par kvalitāti veselības aprūpē,
efektīvu personāla resursu izmantošanu un valsts budžeta efektīvu izlietojumu.
Tāpat inspekcijas iestājas par mainīgo klientu pieprasījuma apmierināšanu,
īpaši pieaugošo vajadzību pēc aprūpes, tai skaitā mājas aprūpes, aprūpes dzīves
noslēgumā, paliatīvās aprūpes, geriatrijas pakalpojumiem. Pakalpojumiem jābūt
tuvāk dzīves vietai, bet ne diennakts, un slimnīcu sadarbības tīklam jādarbojas
praksē, uzskata VI.
Vienlaikus iestāde norāda, ka netiek plānota slimnīcu
likvidācija, gultu skaita samazināšana un speciālistu pieejamības samazināšana.
Paredzēts, ka Veselības ministrijas darba grupa veiks
datu apkopojumu par katru slimnīcu pēc noteiktas matricas, ņemot vērā Slimību
profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta,
NVD un inspekcijas datus, un izvērtēs katras slimnīcas atbilstību noteiktajam
līmenim. Vēlāk sekos pakalpojumu izvietojuma pārskatīšana.
Iecerēts, ka ķirurģiskā profila pakalpojumi tiks
koncertēti slimnīcās, kurās ir atbilstošs personāls un tehniskais
nodrošinājums, lai pacients varētu saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.
Valdība otrdien plāno diskutēt par iespējamām izmaiņām
slimnīcu līmeņos. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jau iepriekš norādījusi
uz šādu izmaiņu nepieciešamību.
Foto: no arhīva
