Veselības
ministrija (VM) sākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas,
tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem
medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie
grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un
medicīnas ierīču apmaksas kārtību, informē VM Komunikācijas nodaļa.
“Šis
ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka
konkurence. Mūsu mērķis ir
palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem.
Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie
citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un
lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,” sacīja veselības
ministre Ilze Viņķele.
Grozījumi
paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no
kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto
nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais
līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu
pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta
nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30
procentus no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.
Grozījumu
mērķis ir mazināt pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo
kā zināms, katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat
efektīvus, bet lētākus līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes medikamentus.
Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences
medikamentus samaksājuši 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu
varējuši ietaupīt, iegādājoties lētākus līdzvērtīgas efektivitātes
medikamentus.
Viens
no priekšlikumiem noteikumu projektā paredz pārskatīt, kā zāles un medicīniskās
ierīces tiek iekļautas zāļu kompensācijas sistēmā. Šobrīd ir noteikts, ka
kompensācijas sistēmā iekļauto zāļu cenas tiek salīdzinātas ar šo zāļu cenu
Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, un Latvijā zāļu cenai ir jābūt
vismaz trešajai lētākajai starp minētajām valstīm.
Papildus
kompensējamās zāles nedrīkst būt dārgākas kā Lietuvā un Igaunijā. MK noteikumu
grozījumu mērķis ir pārskatīt šo kārtību, nosakot, ka no 2020.gada 1.aprīļa,
lai zāles iekļautu kompensācijas sistēmā, to cena nedrīkstēs būt augstāka par
šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai
vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un
Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas
cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Zāļu iesniedzējam katru
gadu līdz 1.februārim būs jāiesniedz Nacionālajam veselības dienestam (NVD)
informācija par aktuālajām cenām minētajās valstīs. Ja cena neatbildīs
prasībām, tad iesniedzējam tā būs jāsamazina.
Tāpat
ministrija rosina turpināt ceļu uz līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenu
samazināšanu, paredzot pieļaujamo 100 procentu cenu atšķirību. Papildus
paredzēts šo kārtību attiecināt arī uz kombinētā sastāva tablešu zāļu formas
medikamentiem, ja kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti lētāki atsevišķi
lietojami līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes medikamenti.
Grozījumi
MK noteikumos arī paredz, ka ar 2020.gada 1.aprīli būs noteikts, ja
kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās
efektivitātes zāles ar zemāko
kompensācijas bāzes cenu, ir aptiekas pienākums būs obligāti savos krājumos
turēt tās visas. Tādējādi tiek stiprināta iespēja pacientam veikt izvēli no
visa kompensējamo zāļu sarakstā esošā lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās
efektivitātes zāļu klāsta.
Foto: pixabay.com
