Sociālās aprūpes centros (SAC) ir virkne dažādu ar klientu
medicīnisko aprūpi saistītu trūkumu, tostarp zāļu apritē, savlaicīgā simptomu
atpazīšanā un ģimenes ārstu iesaistē, norādīts Veselības inspekcijas (VI)
ziņojumā “Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes
kvalitāti”.
No pērnā gada jūnija līdz oktobrim VI un Labklājības
ministrijas (LM) apvienotā speciālistu komanda veica pārbaudi SAC. Kopumā 184
centriem tika izsūtītas divas aptaujas, turklāt 22 SAC pārbaudes tika veiktas
klātienē.
Visos SAC inspekcija identificējusi ģimenes ārsta
ieinteresētības trūkumu uzraudzīt centru iemītniekus. Problēmas fiksētas arī
zāļu apritē, medicīniskajā dokumentācijā un akūtu vai hronisko saslimšanu
saasinājuma simptomu agrīnā atpazīšanā. Tāpat arī atklātas neskaidrības SAC
pilnvarojumā pārstāvēt klientus veselības aprūpes jautājumos.
Citu starpā tika fiksēti aprūpētāju, māsu kompetenču
un aprūpes kvalitātes pārvaldības riski, kā arī digitalizācijas neesamība.
VI skaidro, ka aprūpes centros katrā istabā ir vairāk
par diviem klientiem, turklāt vienā SAC septiņi cilvēki dzīvo vienā istabā, kas
inspekcijas vērtējumā nenodrošina ne privātumu, ne drošību.
Tikai 36 no 184 SAC reģistrēti ārstniecības iestāžu
reģistrā, kas tiem uzliek pienākumu nodrošināt drošības risku mazinošus
pasākumus. Vienlaikus pārbaudēs atklājies, ka ne visi SAC klienti ir reģistrēti
pie ģimenes ārsta atbilstoši centra teritorijai. Piemēram, vienā SAC pat 120 no
170 klientiem bija katram savs ģimenes ārsts iepriekšējās dzīvesvietas
teritorijā.
“Nevienā no SAC nav izstrādātas zāļu ordinēšanas,
sadales, ievadīšanas kārtības,” ziņojumā atzīmē VI. Tāpat secināts, ka
nevienā aprūpes centrā nav sistemātiskas pieejas vitālo rādītāju mērīšanai un
pasliktināšanās atpazīšanai. Reizē nevienā SAC nav skaidra pilnvarojuma risināt
ar ārstniecību saistītus jautājumus.
Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē
inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija
Zefīrova-Tačinska, īsumā iepazīstinot ar inspekcijas veikto sociālo aprūpes
centru pārbaudi, uzsvēra, ka pandēmijas laikā uz šīm iestādēm ir attiecināmas
tādas pašas pretepidēmiskā režīma prasības kā slimnīcām.
VI ieskatā sociālās aprūpes centri ir “blīva,
kompakta dzīvesvieta pārsvarā novājinātiem, ar multiplām hroniskām slimībām
sirgstošiem vecāka gadagājuma ļaudīm ar uztveres izmaiņām, kas nespēj paši sevi
aprūpēt, kuru aprūpei tiek izmantota vienota infrastruktūra un maiņām
strādājošs personāls”.
Tāpat inspekcija noskaidroja, ka šajās iestādēs
uzliesmojumi sākušies neatkarīgi no higiēnas un epidemioloģisko drošības
pasākumu vērtējuma, turklāt pat centros, kuriem tika piešķirta maksimālā
atzīme.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sēdē
savukārt pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā valsts sociālās aprūpes centros tika
konstatēti 145 Covid-19 gadījumi, turklāt aktīvo saslimšanas gadījumu bija 345.
Premjers ir lūdzis Valsts kontrolei pārbaudīt
Labklājības ministrijas rīcību Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes centros.
Foto: pixabay.com
