Vidusskolas
lielākoties padziļinātai apguvei vēlas piedāvāt angļu valodu, bioloģiju un
matemātiku, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un organizācijas
“Skola2030” veiktā aptauja.
Kā pirmdien žurnālistus informēja “Skola2030” mācību
satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, 2020.gada februārī IZM un
“Skola2030” veica aptauju par padziļināto kursu piedāvājumu
skolēniem. Kopumā aptaujā piedalījās 264 vidusskolas, no kurām teju 90% skolu
nākamajā mācību gadā plāno piedāvāt padziļināti apgūt angļu valodu, 70% –
bioloģiju, bet 65% – matemātiku.
Ap 60% aptaujāto atklāja, ka padziļināti piedāvās apgūt arī
sociālās zinības, kā arī latviešu valodu un literatūru, nedaudz virs 50% skolu
plāno piedāvāt pamatīgāk apgūt fiziku un ķīmiju, bet gandrīz 40% skolu paredz
piedāvāt padziļinātai apguvei vēsturi, programmēšanu, dizainu un tehnoloģijas.
Lielākoties skolas apsver kombinēt priekšmetus, kur vienā grupā
apkopota vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra, bet citā bioloģija
un ķīmija. Ļoti populāras kombinācijas ir arī matemātika, programmēšana un
svešvaloda, kā arī fizika, ķīmija un matemātika.
Oliņa pavēstīja, ka priekšmetu izvēlē būtiska loma ir tam, cik
liela ir konkrētā izglītības iestāde. Proti, jo mazāka esot skola, jo lielāka
iespēja, ka padziļinātai apguvei tiks piedāvāta priekšmetu kombinācija –
vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra. Savukārt, jo skola lielāka,
jo drīzāk skolēniem piedāvās dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu
padziļinātos kursus.
Tāpat, jo skola mazāka un mazāk vidusskolēnu plāno uzņemt, jo
mazāk padziļinātos kursus tā plāno piedāvāt, turpretī, jo vairāk skolēnus
izglītības iestāde plāno uzņemt, jo vairāk padziļinātos kursus tā plāno
piedāvāt – līdz pat 8 no 15 iespējamiem.
Pēc Oliņas domām, pašvaldībām ir svarīgi pārliecināties par
sabalansētu, starp skolām saskaņotu izglītības programmu piedāvājumu savā
administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu jauniešiem daudzveidīgu
piedāvājumu.
Kā atklāj “Edurio” veiktā skolēnu aptauja, lielākoties
skolēni padziļināti grib apgūt angļu valodu. “Edurio” pārstāvis Gatis
Narvaišs pirmdien preses konferencē informēja, ka aptaujā tika iegūts vairāk
nekā 4400 skolēnu viedoklis, no kuriem 77% padziļināti gribētu apgūt angļu
valodu.
41% atzīmēja, ka gribētu padziļināti apgūt matemātiku, 35% –
dizainu un tehnoloģijas, 29% – latviešu valodu un literatūru, 28% –
programmēšanu, 27% – krievu valodu, bet 26% – bioloģiju. Pārējie priekšmeti
aptaujā ieguva mazāk nekā 25% atbalstu.
Tāpat aptaujā atklājies, ka aptuveni 20% jau ir izlēmuši par vienu
kursu komplektu, ko noteikti gribētu mācīties, savukārt aptuveni 80% apsver
vairākus kursu komplektus. Turpretī viens procents aptaujāto atzinušo, ka viņi
nav izvēlējušies pilnīgi nevienu kursu komplektu.
Oliņa pavēstīja, ka tiek plānots izveidot datu bāzi, kurā tiks
apkopotas katras skolas piedāvātās izvēles. Tas būšot iespējams, kad visas
skolas būs pieņēmušas lēmumu par gala piedāvājumu.
Kā ziņots, valdība pērn septembrī pieņēma IZM izstrādāto jauno
vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs
jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.
Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā
stāsies spēkā 2022.gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes.
Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā
balstīto izglītību, ko šajā mācību gadā sāka īstenot pirmsskolās.
Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs
piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti
ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru
kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu
padziļināto kursu.
Ministrijā norādīja, ka, piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja
kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos – optimālajā vai augstākajā. Tas
ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu
skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski.
Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamajā mācību gadā
izmaiņas skars pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās,
un desmitās klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās,
astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs
ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis,
kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.
Foto: pixabay.com
