Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» (NĪP) un tās vadība daļēji tiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu. Līdz šim «Ziņām» nācies pat mēnešiem gaidīt atbildes uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem par mājokļu apsaimniekošanas problēmām Jelgavā.
Turklāt tās nereti sagatavotas pavirši, atbildēts nevis pēc būtības, bet vispārināti, uz atsevišķiem jautājumiem. Pagājušajā nedēļā NĪP valdes loceklis Juris Vidžis «Ziņām» izteicis piedāvājumu turpmāk informāciju par sava darbu un apsaimniekošanas jautājumiem sniegt par maksu. Pašvaldība tādu piedāvājumu vērtē atturīgi, savukārt nozaru eksperti norāda – no morālā aspekta tas noteikti nav atbalstāms.Konkrētas summas nenosauc «Apsveicami, ka ir izteikta vēlme izglītot dzīvokļu īpašniekus,» elektroniskajā vēstulē «Ziņām» raksta NĪP valdes loceklis J.Vidžis, gan piebilstot: «Līdz šim prakse pierāda pretējo. Rakstos dzīvokļu īpašniekiem tiek pasniegta sagrozīta un nepārbaudīta informācija.» Tādu apgalvojumu viņš pamato, minot, ka varbūt «Ziņas» nemaz neizprot dzīvojamo māju apsaimniekošanas būtību.Jāpiebilst, ka par apsaimniekošanas problēmām NĪP diskutēt klātienē pēdējos gados atteikusies, bet rakstiskas atbildes, kas parasti gaidāmas vairākas nedēļas un saņemamas pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, lielākoties neatspoguļo problēmu būtību.Šomēnes J.Vidžis nācis klajā ar savdabīgu piedāvājumu. Viņš raksta: «Mēs esam ieinteresēti dzīvokļu īpašnieku izglītošanā, tāpēc piedāvājam noslēgt sadarbības līgumu, kurā būtu paredzēta atlīdzība par mūsu patērēto darbu informācijas par apsaimniekošanu sagatavošanai.»«Ziņas» lūdza precizēt, vai firma jau apdomājusi, kādas naudas summas varētu prasīt par informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem. Uz to J.Vidžis skaidro, ka viņa plānos nav atbildēt tikai uz vienu jautājumu, runa esot par vairākām publikācijām, ar kurām varētu izglītot dzīvokļu īpašniekus apsaimniekošanas jautājumos. «Līguma noteikumi netiek apspriesti šādā veidā,» šādi viņš e-pastā atbild uz jautājumu par iespējamajiem izcenojumiem.Vai maksu prasīs arī pašvaldības iestādes?Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, komentējot pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības vadības izteikumus, pauž, ka NĪP darbiniekiem jāsniedz informācija saviem klientiem, kuru mājokļus NĪP apsaimnieko, nevis jārisina jautājumi par mājokļu apsaimniekošanu ar mediju starpniecību.«NĪP darbiniekiem informācijas sagatavošana medijiem aizņem noteiktu laiku papildus ikdienā veicamajiem darbiem, tāpēc šīs informācija tiek gatavota ilgākā laika posmā,» norāda A.Rublis.Domes amatpersona «Ziņām» atteicās komentēt pārraugāmās kapitālsabiedrības priekšnieka izteikumus.«Balstoties uz vienas personas izteikumiem, nevar izdarīt pieņēmumus, ka arī pašvaldība varētu prasīt maksu par informācijas sniegšanu,» domes priekšsēdētāja vietnieks piebilst – pašvaldības informāciju plašsaziņas līdzekļiem gatavo preses sekretāre, kurai komunikācija ar masu medijiem ietilpst tiešajos darba pienākumos.Citi par neizdarībām atbild bez maksasArī kaimiņos, Dobelē, mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Namsaimnieks» ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās valdes loceklis Valdis Meija atzīst, ka ar vietējā laikraksta «Zemgale» starpniecību dažkārt tiek sniegtas atbildes uz dzīvokļu īpašnieku neskaidrajiem jautājumiem.«Maksu par to nekad neesam prasījuši un negrasāmies darīt,» apgalvo amatpersona, gan atzīstot, ka zināmu laiku informācijas gatavošana firmas darbiniekiem aizņem.«Ja plašsaziņas līdzekļos jāatbild par pašu neizdarībām vai kļūdām, ko esam pieļāvuši, tad pirmām kārtām novēršam nebūšanas, tad tās skaidrojam,» V.Meija uzskata, ka nebūtu loģiski pieprasīt naudu par savu atbildību. Neatbalstāma uzņēmējdarbības kultūraPatērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Biksiniece saistībā ar šo gadījumu informē, ka attiecīgais jautājums nav tieši saistīts ar PTAC kompetenci.«Protams, apsaimniekotājam būtu jāsniedz patērētājiem pieprasītā informācija, tomēr plašsaziņas līdzekļi nav uzskatāmi par patērētājiem, tādēļ normatīvā bāze šādus aspektus neregulē. Protams, šāda prakse – pieprasīt maksu – liecina par sliktu uzņēmējdarbības kultūru, kas no morālā aspekta noteikti nebūtu atbalstāma,» uzsver S.Biksiniece.
