Svētdien glābēji steigušies uz četriem kūlas dedzināšanas gadījumiem Jelgavas pilsētā un novadā, informē Valsts policija, kura arī izskata kūlas dedzināšanas gadījumus. Šajos gadījumos ēkas vai cilvēki nav cietuši.
11.aprīlī ap pulksten 18 dega kūla 500 kvadrātmetru platībā Kalnciema pagastā pie autoceļa Jūrmala – Kalnciems pirmā kilometra. Savukārt Jelgavā, pie Viskaļu ielas dega kūla 25 000 kvadrātmetru platībā un pie tās pašas ielas citā vietā dega kūla 300 kvadrātmetru platībā. Pie Garozas ielas dega kūla 100 kvadrātmetru platībā.Jau ziņots, ka šogad taupības nolūkos ne visos gadījumos kūlas ugunsgrēki tiks dzēsti, savukārt dedzinātāji tiks saukti pie atbildības.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes darbinieki degvielas taupības nolūkos, šogad pārdomāti veiks kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Ugunsgrēka dzēšanas vadītājs ierodoties notikuma vietā pieņems lēmumu, vai dzēst kūlas ugunsgrēku vai ļaut kūlai nodegt, informē VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko.Ugunsdzēsēji uzskata, ja kūlas ugunsgrēks neapdraud cilvēka dzīvības, ēkas un mežus, ugunsgrēku nav nozīmes dzēst. Nereti uz nodzēsto kūlu vienā vietā ugunsdzēsēji brauc vairākas reizes un nevajadzīgi tiek tērēta degviela un laiks.Pēdējos gados kūlas ugunsgrēku skaits ar katru gadu samazinās – galvenokārt pateicoties informatīvajai kampaņai pret kūlas dedzinātājiem un bargajiem sodiem. Var teikt arī, ka ir mainījusies iedzīvotāju apziņa, un īpašums tiek sakopts iepriekšējā gada rudenī, lai nerastos kūla pavasarī, apraksta Jelgavas daļas inspektors Andris Staļģevics.Arī šogad, kā visus iepriekšējos gadus, VUGD darbinieki veiks reidus, lai kūlas dedzinātājus un nesakopto lauku īpašniekus, kur degusi kūla, administratīvi sodītu. Tāpat sniegsim informāciju lauka atbalsta dienestam par degušajām platībām uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, skaidro VUGD pārstāvji.Ugunsdzēsēji atgādina, ka personas, kuras dedzina kūlu, tiek sodītas ar naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai tām piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.Ja zemes īpašnieks (valdītājs) neveic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, tad viņš tiek sodīts ar naudas sodu: fiziskās personas – no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskās personas – no divsimt līdz tūkstoš latiem, atgādina VUGD.
