«Tā bija Māras Skrīveles ideja – viņa juta, ka šāda grāmata augļkopībā ir ļoti vajadzīga. Pirmkārt tā ir mācību grāmata. Populāru grāmatiņu, kā stādīt kokus un tos pēc tam kopt, pēdējos piecdesmit gados bijis diezgan daudz. Bet pēdējā zinātniski pamatotā izdota tiešām ļoti sen,» teic Dārzkopības institūta Dobelē (līdz šā gada janvārim zināms kā Latvijas Valsts augļkopības institūts) vadošā pētniece Laila Ikase un galdā ceļ brangu, 1960. gadā izdotu brūnos vākos iesietu Jāņa Sudraba monogrāfiju «Augļkopība». Savulaik vērtīgs materiāls, bet šodien tā nespēj kalpot par pilnvērtīgu uzziņu avotu nedz esošajiem, nedz topošajiem nozares speciālistiem. Tāpēc institūtā jo liels ir prieks par gada nogalē iznākušo trīsdesmit autoru kopdarbu (tā veidošanā iesaistījušies arī Pūres Dārzkopības pētījumu centra, LLU un LU Bioloģijas institūta kolēģi) ar tieši tādu pašu nosaukumu – «Augļkopība». Par jauno lolojumu stāsta tā atbildīgā redaktore Laila Ikase, institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa un pētniece Daina Feldmane.
Latvijas augļkopībā lielu ieguldījumu devis Jānis Kārkliņš, sevišķi ar vietējo augļkopju pieredzes atspoguļojumu. Jaunajā grāmatā blakus Latvijas pieredzei skatīti citās pasaules valstīs veiktie pētījumi. Apkopotas publikācijas, nepublicēti izmēģinājumu rezultāti, disertācijas.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
