Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs
vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš
meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas centra dati.
Iepriekš “zaļi” Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932.,
1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.
Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem
bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.
Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega
kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada
svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega – 51 centimetrs Ventspils novada
Vendzavā.
Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā
līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega
bijusi 87% Ziemassvētku.
Savukārt par pieciem centimetriem biezāka sniega kārta Kurzemes rietumu
piekrastē un Ainažos bijusi tikai 30% Ziemassvētku, Rīgā – 67%, Alūksnē – 80%.
Vidējā gaisa temperatūra svētkos līdz šim bijusi no -5 grādiem Alūksnes
pusē līdz nulle grādiem Baltijas jūras piekrastē. Starpība starp Latvijā
reģistrēto augstāko un zemāko gaisa temperatūru Ziemassvētkos sasniedz 41,8
grādus. Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016.gadā, kad Kolkā termometra stabiņš
pakāpās līdz pat +10,3 grādiem, savukārt viszemākā gaisa temperatūra, -31,5
grādi, reģistrēta 1996.gadā Zosēnos.
Kopš 1961.gada astoņos Ziemassvētkos visā Latvijā valdījis atkusnis,
turklāt pieci no šiem gadiem bijuši pēc 2010.gada. Bargākais sals piedzīvots
1996. un 1969.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nepakāpās virs -15
grādiem.
Nokrišņi Ziemassvētkos vismaz kādā Latvijas vietā novēroti katru gadu.
Vismazāk nokrišņu bija 1990.gada svētkos, savukārt ar nokrišņiem bagātākie
Ziemassvētki bija 2010.gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums sasniedza
24,3 milimetrus. Nokrišņu daudzuma rekords šajos svētkos ir 49,5 milimetri
1961.gadā Limbažos.
Ziemassvētkos mēdz būt stiprs vējš. Lielākās brāzmas reģistrētas 1971.,
2003. un 2011.gadā – Kurzemes rietumkrastā to spēks sasniedza 25-28 metrus
sekundē.
Pagājušā gada Ziemassvētki bija sniegotākie kopš 2012.gada, sniegs sedza
visu valsti un vietām austrumu novados tā biezums sasniedza 18 centimetrus.
Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā sāks lēnām pazemināties, no
26.decembra vietām arī gaidāms sniegs. Saskaņā ar pašreizējo “Global
Forecast System” prognozi šīs nedēļas izskaņā visā valstī būs sals, bet
gadumijā iespējams pamatīgs lietus un sniegs.
Foto: no arhīva
