Svētdiena, 25. janvāris
Zigurds, Sigurds, Sigvards
weather-icon
+-11° C, vējš 2.24 m/s, DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43 procenti iedzīvotāju

Latvijas iedzīvotāju spēja atšķirt viltus
ziņas no patiesām ir vidējas, salīdzinot ar citām sešām Eiropas Savienības valstīm,
kuru eksperti pulcējās starptautiskā konferencē «Dezinformācijas un viltus ziņu
izaicinājums demokrātijai» Rīgā.

Kā informē sabiedrības iniciatīvu platforma
«Mana balss», augstākais rādītājs sabiedrības nespējai atšķirt viltus ziņas un
dezinformāciju ir Grieķijā – 56,1 procenti. Savukārt vidējais rādītājs
konferences dalībvalstu starpā šai ziņā ir 46,1 procents. Attiecīgi Slovēnijā
tie ir 55,5 procenti, Čehijā – 47,4 procenti, Igaunijā – 38,3 procenti un
Francijā – 36,3 procenti.

Pirms konferences veiktais pētījums
dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā, Čehijā un Francijā –
cita starpā konstatēja, ka par efektīvāko veidu, kā stāties pretī viltus ziņām,
tiek uzskatīti digitālās demokrātijas jeb e-demokrātijas rīki. Tie ietver
īpašas viltus ziņu konstatēšanai un uzrādīšanai domātas mājaslapas un digitālās
platformas un digitālās aplikācijas, kas atvieglo viltus ziņu atpazīšanu.

Galvenais uzsvars pētītajās dalībvalstīs
tomēr tiek likts uz pašas viltus ziņu problēmas apzināšanos un medijpratību,
kas ir sabiedrības patiesas informētības un argumentētas rīcības pamatā.

Visvairāk viltus ziņas kā problēma savā
sabiedrībā tiek uztvertas Čehijā, kur šādu vērtējumu uzrāda visu respondentu
atbildes. Grieķijā un Latvijā viltus ziņu klātbūtnes problemātiskumam piekrita
75 procenti, Slovēnijā – 62,5 procenti, Francijā – 33 procenti un Igaunijā – 25
procenti aptaujāto.

Dezinformācijas un viltus ziņu
izplatīšanas avoti galvenokārt ir anonīmi interneta portāli, kuru īpašnieki nav
skaidri zināmi. Tam aptaujāto ekspertu vērtējumā seko valstu politiķi un
politiskās partijas. Politiķi kā nozīmīgs dezinformācijas avots tiek uztverti
arī Čehijā, Latvijā un Slovēnijā, bet Francijā 83 procenti atbilžu par
dezinformācijas nozīmīgāko avotu norāda politiskās partijas. Igaunijā un
Francijā 67 procenti atbilžu par nozīmīgu dezinformācijas avotu uzrāda biznesa
korporācijas un nevalstiskās organizācijas.

Foto: publicitātes foto

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.