Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas
sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas
faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā,
aģentūrai LETA sacīja politiķe.
Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības
apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā,
konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs.
Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba,
maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai viena procenta apmērā no
sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot
minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.
Viņa sacīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst,
piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots
papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem,
kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.
Kā apgalvoja Viņķele, personas, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā,
Veselības ministrijas (VM) ieskatā, būs neliela grupa, un tajā varētu būt,
piemēram, laulātais, kuru uztur otrs laulātais, vai cilvēki, kas dzīvo no
kapitāla ienākumiem. Šīm personām gada sākumā būs jāveic veselības
apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā.
Viņķele sacīja, ka arī Pasaules Veselības Organizācija atbalsta šāda maza,
bet obligāta maksājuma ieviešanu, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāka loka
iekļaušanos veselības apdrošināšanas sistēmā.
Ministre skaidroja, ka cilvēki, kuri uzreiz neiekļausies apdrošināšanas
sistēmā, līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz
noteiktam laikam jāsamaksā šī summa.
Tikmēr, pēc Viņķeles paustā, iecerēts, ka arī cilvēki, kuri nebūs veikuši
šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības
brīdī. Patlaban piedāvājums paredz – ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu,
bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe,
viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.
Viņķele norādīja, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds,
tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
Ministre norādīja, ka ar nesamaksātās apdrošināšanas iemaksu piedziņu
nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Nacionālais veselības dienests,
bet ne veselības aprūpes sniedzēji. Šādu ideju, kā sacīja Viņķele, atbalstot arī
ārsti un medicīnas iestādes.
Viņķele sacīja, ka patlaban saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu notiek
dažādu tehniskas dabas jautājumu risināšana, piemēram, notiek darbs ar VID un
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi saistībā datu bāzu savietojamību.
Tāpat Viņķele informēja, ka nākamnedēļ plānots Ministru kabinetā iesniegt
grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, pagarinot iepriekš iecerētās
divu grozu sistēmas atlikšanu līdz 2021.gada janvārim, kad varētu tikt ieviesta
Viņķeles piedāvātā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.
Ministre sacīja, ka patlaban divu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikšanai
esot koalīcijas atbalsts, un Viņķele cer, ka likums tiks atvērts tikai šī
datuma pagarināšanai.
Viņķele skaidroja, ka mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties
ātrāk, tomēr viņa respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt
revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos.
Viņķele sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot
divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot “no sliktākajiem risinājumiem
labākais”.
Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots
veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības
apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu.
Veselības ministre iepriekš koalīcijas partneriem prezentējusi priekšlikumu
atteikties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem, tā vietā veselības
apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara
vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu
attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu
sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic
nekādu sociālo apdrošināšanu.
“Šī bija tā reize, kad VM gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu
nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti – mēs
neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo
apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas – valdība grib to skatīt
kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma
nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,”
skaidroja ministre.
Foto: no arhīva
