Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apzinās, ka pašreizējās
e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti
apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu.
Intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”
ministre sacīja: “Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt
“beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir
bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti
apgrūtināta,” tad jā, man ir šāda vēlme bijusi,” atzina Viņķele.
Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas
attīstīšana tiek turpināta, jo “Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus
rāmjus”.
“Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās, un
tagad ir aktuāls jautājums, kā mēs varam uz tā brāķa veidā uztaisītā sistēmas
pamata tomēr mēģināt uzķibināt funkcionējošu e-recepti, kas ir pieejama 24/7
režīmā ar iespējami retiem traucējumiem,” skaidroja veselības ministre.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai
pagarināt e-veselības projekta termiņu. Viņķeles padomnieks Edgars Skvariks
aģentūrai LETA skaidroja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar
VM patlaban gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā tiks lūgts pagarināt
projekta termiņu. Ziņojumā arī tiks skaidrota pašreizējā situācija, kurā ir
nonācis e-veselības projekts, klāstīja ministres padomnieks.
Skvariks norādīja, ka VM un NVD ir ciešā sadarbībā ar
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Centrālā finanšu un
līgumu aģentūru jautājumos par projekta tālāko virzību.
NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece aģentūrai LETA
pagājušajā nedēļā solīja, ka plašāka informācija par plānoto pagarinājumu,
tostarp vēlamo termiņu, tiks sniegta šonedēļ.
Kā vēstīts, Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā informēja, ka no Eiropas
Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik
rezervēti 8,5 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā progresa neesamību, kapacitātes
trūkumu un neskaidrības, kas saistītas ar rīcības plānu, kā arī sadarbības
trūkumu no VM puses, pastāv bažas par projekta iekļaušanos termiņos.
Tāpat sēdē tika uzsvērts – ja VM piedāvājums
finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem,
lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.
Uzklausot klātesošo viedokļus, komisijas deputāti
pauda bažas par e-veselības projekta nākotni un to, vai paredzētais finansējums
tiks izlietots lietderīgi.
Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli,
aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un
darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.
Sēdē šādu nostāju pauda Kaspars Ģirģens (KPV LV),
Andrejs Klementjevs (S), Krišjānis Feldmans (JKP) un Ilze Indriksone
(VL-TB/LNNK).
Savukārt Ļubova Švecova (S) bija viena no komisijas
deputātiem, kura sēdes laikā pauda savu atsevišķo pozīciju un nostājās NVD
pārstāvju pusē, argumentējot, ka IT sistēmu izveide ir sarežģīts un dārgs
process.
Atspēkojot minēto deputātu kritiku, NVD direktors
Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un
dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir
cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām
vakancēm.
Nesenā intervijā TV3 raidījumam “900
sekundes” NVD direktors pastāstīja, ka tuvākajos trīs gados e-veselības
attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro. Tostarp paredzēts ieguldīt
5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā.
Plānots arī izsludināt vēl vienu iepirkumu par kopējo
summu – 112 000 eiro. Iepirkuma mērķis būs atrast uzņēmumu, kurš varētu
sakārtot, kā arī atjaunināt e-veselības testa vidi, lai tajā būtu iespējams
veikt e-veselībā nepieciešamo uzlabojumu un jauninājumu testēšanu.
Foto: no arhīva
